-
a)sviest, mest
je’dspē’ḑõn viskõ
aizmest projāmviskūb kuo’igstõ i’ļ bort; viskūb kuo’igstõ i’ļ relīņ; viskūb kuo’igstõ relīņ i’ļļõ
pārmet pār kuģa bortu; pārmet pār kuģa reliņiem; pārmet pār kuģa reliņiemmǭ’zõ viskõ
nomestulzõ viskõ
izmestä’b ānda sugīd kä’ddõ, viskūb ne’iku piņņõn
nemaz nedod rokā, pamet kā sunim
Nēḑi mie’dlinkizt tapābõd si’gžõ mǭ’z ja viskõbõd ulz.
Tos bites rudenī nogalina un izmet ārā.Viskīzmõ tä’m pitkāliz mǭ’zõ.
Nometām viņu garšļaukus zemē.Mis ma ä’b tǭ’, ma viskūb je’dspē’ḑõn.
Ko es negribu, es aizmetu projām.Sa viskīzt tūoizta ki’vkõks.
Tu iemeti otram ar akmeni.Sa viskīzt tuoiz pǟl ki’v.
Tu iemeti pa otru ar akmeni.Viskūd ǭ’rõnd pǟlõ.
Uzmet drēbes virsū. -
b)apgāzt
-
mesties
Ūška viskūb.
Odze metas [virsū].
-
smidzināt, līņāt
Vī’slõb set, pīenti vī’sõl, u’d vī’mõ.
Smidzina tikai, smalks lietus, smidzina.
-
smalks lietus, smidzināšana
-
smidzināt, līņāt
Vī’sõltõb ī’dstī’d.
Vienā laidā smidzina.
-
laikam
-
pūte
-
stiprs
viš ǭ’rõn
stipra drēbeviš kieuž
stipra virveviš rīst
stiprs trauksViš ne’iku rōda na’ggõl.
Stiprs kā dzelzs nagla.Ne vȯ’ļtõ ve’l viššõd kil.
Tie vēl bija gana stipri.
-
a)stiprināt, padarīt stipru
-
b)piestiprināt
-
c)apdrošināt, nodrošināt
-
apdrošināšana
-
stiprība
-
izturība
-
cietoksnis, nocietinājums
Näntõn ä’b ūo ä’b mingiži viššõntõkši.
Viņiem nav nekādu cietokšņu.