A’b tu’ļ õigiz āigal.
Palīdzība nāca īstajā laikā.

Kilāro’v a’b kuo’igmī’edõn tu’ļ aigstiz.
Ciema ļaužu palīdzība kuģiniekiem pienāca laikā.

Kielk Tiļļõstõks āndizt ī’dtuoizõn a’bbõ.
Ķeļķis ar Tiļļu sniedza viens otram palīdzību.

Ta vȯtšūb mi’nstõ (~ mi’n jūstõ) a’bbõ.
Viņš gaida [~ meklē] no manis (~ pie manis) palīdzību.

Pǟ u’m abūd va’isõ si’zzõl vie’dtõd.
Galva ir ievilkta plecos.

A’bbõl!
Palīgā!

Ma võtīz tä’m eņtšõn a’bbõl.
Es paņēmu viņu sev palīgā.

Ta kǟ’b muntõn a’bbõl.
Viņš dodas palīgā citiem.

Vanātǭți vȯļ āinaāigal sūr a’bli.
Vectēvs siena laikā bija liels palīgs.

Siedā a’bnizt lǟ’ks jarā kerīkšõ.
Šo bārdaino vajadzētu nocirpt.

Paldīņ nǟb pǟgiņ a’bnikiži.
Tagad redzams daudz bārdaiņu.

Ta rõkāndõb ī’d a’bnikizõks.
Viņš runā ar vienu bārdaini.

Mēg jegāikš ārmaztõm ja ouvõstõm eņtš a’bpūolt.
Mēs katrs mīlam un cienām savu dzīvesbiedru.