A’b tu’ļ õigiz āigal. Palīdzība nāca īstajā laikā.
Kilāro’v a’b kuo’igmī’edõn tu’ļ aigstiz. Ciema ļaužu palīdzība kuģiniekiem pienāca laikā.
Kielk Tiļļõstõks āndizt ī’dtuoizõn a’bbõ. Ķeļķis ar Tiļļu sniedza viens otram palīdzību.
Ta vȯtšūb mi’nstõ (~ mi’n jūstõ) a’bbõ. Viņš gaida [~ meklē] no manis (~ pie manis) palīdzību.
a’bbõ andõ sniegt palīdzību
a’bbõ vȯtšõ meklēt palīdzību
Pǟ u’m abūd va’isõ si’zzõl vie’dtõd. Galva ir ievilkta plecos.
abīdi nustõ raustīt plecus
A’bbõl! Palīgā!
Ma võtīz tä’m eņtšõn a’bbõl. Es paņēmu viņu sev palīgā.
Ta kǟ’b muntõn a’bbõl. Viņš dodas palīgā citiem.
a’bbõl kǟ’dõ doties palīgā
a’bbõl lǟ’dõ iet palīgā
a’bbõl nuttõ saukt palīgā
a’bbõl vȱlda būt palīgā
a’bbõndõks mīez bārdains vīrs
a’bbiņi a’jjõ dzīt bārdu
a’bbõrz pū trausls koks
a’bbõrd tēgald trausli ķieģeļi
a’bjelāmizt murdõ pārkāpt laulību
a’bjelāmizt rikkõ pārkāpt laulību
jumāl a’bkõks ar dievpalīgu
Vanātǭți vȯļ āinaāigal sūr a’bli. Vectēvs siena laikā bija liels palīgs.
direktor abli direktora palīgs
Siedā a’bnizt lǟ’ks jarā kerīkšõ. Šo bārdaino vajadzētu nocirpt.
Paldīņ nǟb pǟgiņ a’bnikiži. Tagad redzams daudz bārdaiņu.
Ta rõkāndõb ī’d a’bnikizõks. Viņš runā ar vienu bārdaini.
Mēg jegāikš ārmaztõm ja ouvõstõm eņtš a’bpūolt. Mēs katrs mīlam un cienām savu dzīvesbiedru.
