Vārdi
{kī}
lietvārds 12
  • zalktis
    (Natrix natrix)
kibār
{kibār}
lietvārds 217
  • cepure
kibārsēņ
{kibār|sēņ}
lietvārds 206
  • cepurīšu sēne
kibārsiepā
{kibār|siepā}
lietvārds 41
  • cepurnieks
kibārtēji
{kibār|tēji}
lietvārds 175
  • cepurnieks
kibḑi1
{ki’bḑi}
īpašības vārds 187’
  • a)
    rūgts

    ki’bḑid āinad
    rūgtas zāles

    Ne’i ki’bḑi ne’i ku zäp.
    Tik rūgts kā žults. > kǭraz

  • b)
    sīvs, kodīgs

    ki’bḑi so’v
    kodīgi dūmi

    Ne’i ki’bḑi ne’i ku sinep, kitāb kurkõ.
    Tik sīvs kā sinepes, dedzina kaklu.

  • c)
    sāpīgs, sūrs

    Mi’nnõn u’m ki’bḑi.
    Man sāp.

    Tä’mmõn vȯ’ļ ne’i ki’bḑi, ku ta kīskiz eņtš ibūkši.
    Viņam tā sāpēja, ka viņš plēsa savus matus.

kibḑi2
{ki’bḑi}
īpašības vārds 187’
  • raits

    ki’bḑi tīe
    raits darbs

kibḑirutkõz
{ki’bḑi|rutkõz}
lietvārds 171
  • mārrutks
    (Cochlearia armoracia)
kibḑistiz
{ki’bḑistiz}
apstākļa vārds
  • rūgti, sūri

    ki’bḑistiz itkõ
    rūgti raudāt

kibḑit
{ki’bḑit}
lietvārds 137’
  • rūgtums, sūrums, smeldze
kibḑõ
{ki’bḑõ}
apstākļa vārds
  • rūgti, sūri

    ki’bḑõ lǟ’dõ
    iet sūri

kibīļ
{kibīļ}
lietvārds 221
  • ķibele, nepatikšanas
kibīļtõks
{kibīļtõks}
lietvārds 188
  • traucējums, šķērslis
kibīļțõ
{kibīļțõ}
darbības vārds 53a
  • traucēt, radīt grūtības, radīt ķibeles
kibžõ
{ki’bžõ}
darbības vārds 51
  • smelgt

    Ku u’m kațki, ki’bžõb, pȯdūb
    Kad ir brūce, smeldz, sāp.

kiddõ
{ki’ddõ}
darbības vārds 33
  • ķidāt

    Kidūb lešti.
    Ķidā butes.

kidīņțõ
{kidīņțõ}
darbības vārds 53a
  • ķidāt zivis

    Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb.
    Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.

kidūd
{kidūd}
lietvārds 76
  • zivju ķidas

    Kōva kidūd mǭ si’zzõl!
    Aproc zivju ķidas zemē!

kīebi1
{kīebi}
lietvārds 187
  • tveice, karstums

    Jǭ’tõb vȯ’ltõ, zaftõ, la’z võtāg, viedāg kīebiz ulzõ.
    Dzesē alu, ievārījumu, lai izņem, izvelk karstumu ārā.

kīebi2
{kīebi}
īpašības vārds 187
  • karsts

    kīebi āiga
    karsts laiks

    Kīebi võib vȱlda mingi vīžkimdõ grǭdõ.
    Karsts var būt kādi piecdesmit grādi.

    Mi’nnõn u’m kīebi.
    Man ir karsts.

kīebimstiz
{kīebimstiz}
apstākļa vārds
  • cītīgi, centīgi

    ve’l kīebimstiz
    vēl cītīgāk

kīebit
{kīebit}
lietvārds 136
  • a)
    karstums
  • b)
    svelme
kieddõr
{kie’ddõr}
lietvārds 220’
  • vārpstiņa
    etn
kieddõrtõ
{kie’ddõrtõ}
darbības vārds 53’
  • vērpt, vīt

    Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ.
    Virves vērpj, cik stiegrotas tās ir, tik stiegru ir kopā.

kīedõ
{kīedõ}
darbības vārds 7
  • vārīties

    kīeb ne’i ku sandrok
    vārās kā putra

    Na’ggõrd kīebõd pī’emdõks.
    Kartupeļi savārās mīksti.

    Padā kīeb.
    Katls vārās.

kīedõdlastõb
{kīedõd|lastõb}
lietvārds 153
  • virves tītavas
kīela
{kīela}
lietvārds 43
  • a)
    pulkstenis

    Kīela u’m je’dsõ.
    Pulkstenis steidzas.

    Kīela īeb tagān.
    Pulkstenis atpaliek.

    Mits u’m kīela?
    Cik ir pulkstenis?

    Kīela pī’lõb.
    Pulkstenis stāv.

  • b)
    zvans
kīelaāiga
{kīela|āiga}
lietvārds 33
  • pulksteņa laiks

    Mis kīelaāigal?
    Cikos?

kīeladsiepā
{kīelad|siepā}
lietvārds 41
  • puksteņmeistars
kīelakēļ
{kīela|kēļ}
lietvārds 201
  • zvana mēle
kīelalikki
{kīelalikki}
lietvārds 182
  • pulkstenīte
    (Campanula)
kīelamīez
{kīela|mīez}
lietvārds 158
  • zvaniķis

    Mi’n vanātǭți vȯ’ļ kīelamīez.
    Mans vectēvs bija zvaniķis.

kīelasepā
{kīela|sepā}
lietvārds 41
  • pulksteņmeistars
kīelavazār
{kīela|vazār}
lietvārds 217
  • zvana mēle
kieldaim
{kield|aim}
lietvārds 94
  • valodu saime
kīeldandõks
{kīeld|andõks}
lietvārds 192
  • talants uz valodām

    Tä’mmõn kīeldandõks u’m.
    Viņam ir talants uz valodām.

kīeldarikki
{kīeldarikki}
lietvārds 182
  • a)
    pulkstenīte
    (Campanula)
  • b)
    sīkpulkstenīte
    (Campanula patula)
kīeldarišši
{kīeldarišši}
lietvārds 182
  • pulkstenīte
    (Campanula)
kīeldimi
{kīeldimi}
lietvārds 188
  • atteikums, atteikšanās
kīeldõ1
{kīeldõ}
darbības vārds 53a
  • a)
    aizliegt

    Izā kīeldiz lǟ’dõ.
    Tēvs aizliedza iet.

  • b)
    noliegt

    eņtš sīdõ (jarā) kīeldõ
    noliegt savu vainu

kīeldõ2
{kīeldõ}
darbības vārds 53a
  • atteikties

    Ne kīeldizt võttõ uskõ vastõ.
    Viņi atteicās pieņemt ticību.

kīeldõks
{kīeldõks}
lietvārds 192
  • noliegums
kīeldõpieksāji
{kīeldõ|pieksāji}
lietvārds 175
  • tenkotājs
kīeldõpieksāmi
{kīeldõ|pieksāmi}
lietvārds 188
  • mēlnesība
kielk
{kielk}
lietvārds 94a
  • ragaviņas
kīelkāndaji
{kīel|kāndaji}
lietvārds 175
  • a)
    mēlnesis
  • b)
    pļāpa
kīelkastõb
{kīel|kastõb}
lietvārds 153
  • dzēriens
kīelli
{kīelli}
īpašības vārds 187
  • valodas-

    kīelli ki’zzimi
    valodas jautājums

kīelmīez
{kīel|mīez}
lietvārds 158
  • valodnieks
kīelmȯistmi
{kīel|mȯistmi}
lietvārds 187
  • valodas prasme
kīelmurd
{kīel|murd}
lietvārds 94
  • izloksne, dialekts
    lingv
kīelopātiji
{kīel|opātiji}
lietvārds 176
  • valodas skolotājs
kīelpierri
{kīel|pie’rri}
īpašības vārds
  • valodai piemērots
kīeltieud
{kīel|tieud}
lietvārds 122
  • valodniecība
kīeltõd
{kīeltõd}
īpašības vārds 154
  • aizliegts

    kīeltõd vīļa
    aizliegtais auglis

kīeltõks
{kīeltõks}
lietvārds 192
  • liegums, aizliegums

    Se mõtsā u’m kīeltõks allõ.
    Tas mežs ir zem lieguma.

kīemgõz
{kīemgõz}
lietvārds 172
  • ķimene
    (Carum carvi)
kīep
{kīep}
izsauksmes vārds
  • čiep
kīer
{kīer}
lietvārds 122
  • vītne, vijums

    E’ḑḑizt kīedõdõn vȯ’ļ ī’tiz kīer, ta’ggizt kīedõdõn tegīž tuoistiz kīer.
    Priekšējām virvēm bija vienā virzienā vijums, aizmugurējām virvēm atkal otrā virzienā vijums.

    Kīerõd lekštõ si’zzõlpē’ḑõn vadā sū pūol ja vadā tībõd jūsõ ve’l vȯ’ļtõ īerõd.
    Vijumi gāja iekšā vada mutes pusē un pie vada spārniem vēl bija ieres.

    Mits kīerdõ attõ ku’bsõ.
    Vairāki vijumi ir kopā.

kierā
{kierā}
lietvārds 39
  • kamols

    lānga kierā
    dzijas kamols

    kie’rrõ vi’jjõ ~ kie’rrõ vändõ
    tīt kamolu

    kie’rrõ tõmbõ ~ kie’rrõ vie’ddõ
    saritināties kamolā

kierāāina
{kierā|āina}
lietvārds 36
  • kamolzāle
    (Dactylis glomerata)
kierdi1
{kierdi}
īpašības vārds 187
  • a)
    ātrs, straujš

    kierdi jūokš
    ātrs skrējiens

  • b)
    steidzams

    kierdi ažā
    steidzama lieta

    Ma sai kierdiz tīet.
    Es saņēmu steidzamu ziņu.

  • c)
    žigls, veikls

    kierdi nemē nõ’ggõl
    veikls kā adata

    Kierdi ta võib vȱlda tīe pǟlõ, kierdid sūormõd.
    Žigls viņš var būt darbā, veikli pirksti.

    Ma īeb tagān, ku ma ä’b ūo ne’i kierdi.
    Es palieku iepakaļ, es neesmu tik žigls.

  • d)
    čakls
kierdim
{kierdim}
īpašības vārds 153
  • ātrāks

    kierdim kui
    ātrāks nekā

kierdiņtõ
{kierdiņtõ}
darbības vārds 53a
  • paātrināt
kierdiņtõks
{kierdiņtõks}
lietvārds 193
  • paātrinājums
kierdistiz
{kierdistiz}
apstākļa vārds
  • a)
    ātri
  • b)
    čakli
kierdit
{kierdit}
lietvārds 136
  • a)
    ātrums
  • b)
    žiglums
  • c)
    čaklums
kierdõ
{kierdõ}
apstākļa vārds
  • ātri, žigli

    Neitški kierdõ jūokšiz kuodāj.
    Meitene žigli skrēja uz mājām.

kīeri
{kīeri}
īpašības vārds 187
  • sarežģīts

    kīeri ki’zzimi
    sarežģīts jautājums

kīerik
{kīerik}
lietvārds 152
  • smilšu sēklis
    mar
kīerlimi
{kīerlimi}
īpašības vārds 188
  • a)
    līkumains

    kīerlimi jo’ug
    līkumaina upe

  • b)
    untumains, gražīgs
kīerlõ
{kīerlõ}
darbības vārds 54
  • grozīties

    Ta mittõ midēgõst i’z tī’e, set kīerliz munt siegās.
    Viņš nekā nedarīja, tikai grozījās citu pulkā.

kīerlõm
{kīerlõm}
lietvārds 153
  • apgrozījums
kīermõz
{kīermõz}
lietvārds 172
  • vītne, vijums
kīerõ1
{kīerõ}
darbības vārds 49
  • a)
    griezt, apgriezt apkārt

    ambidi kīerõ
    griezt zobus

    kīerõ vie’dst ulzõ
    izgriezt ūdeni

    ǭ’rõnd kīeriz vie’dstõ ulzõ
    izgrieza ūdeni no drēbēm

    Ta kīeriz eņtš sīlmad jarā
    Viņš aizgrieza savas acis projām.

  • b)
    tīt

    Lānga kīerõb ku’bbõ.
    Dziju satin kopā.

  • c)
    griezties

    kiļļizõl, ma’g pǟl, sǟlga pǟl kīerõ
    pagriezties uz sāniem, vēdera, muguras

    tā’giž kīerõ
    atgriezties

    Ta ko’gtiz, kui tā’giž bro’utšiji ja kui kīeriji.
    Viņš mēģināja, kā [auto] brauc atpakaļ un kā pagriežas.

  • d)
    mulsināt
  • e)
    aizraut

    jarā kīerõ
    samulsināt

    jarā kīerõ
    aizraut līdzi

kīerõ2
{kīerõ}
darbības vārds 49
  • velties
kīerõm
{kīerõm}
lietvārds 152
  • a)
    līkums

    Jo’ug tī’eb kīerõmidi.
    Upe met līkumus.

  • b)
    pagrieziens
kīertõ
{kīertõ}
darbības vārds 53a
  • griezt (riņķī)

    Ta kīertõb daņtšõ.
    Viņš griež danci.

kīetimi
{kīetimi}
lietvārds 188
  • vārīšana
kīetõ
{kīetõ}
darbības vārds 53a
  • vārīt
kīetõbkūož
{kīetõb|kūož}
lietvārds 138
  • vārāmā vieta

    Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož.
    Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārāmā vieta.

kieudleņtš
{kieud|leņtš}
lietvārds 105
  • virves cilpa

    Vanā andõn polākõn kieudleņtšõks.
    Vecais sadevis puisim ar virves cilpu.

kieudvõrgõ
{kieud|võrgõ}
lietvārds 115
  • peldošais tīkls
kieuž
{kieuž}
lietvārds 112
  • virve

    Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ.
    Virvi vērpj, cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.

kiev
{kie’v}
lietvārds 120
  • klepus
kievād1
{kievād}
lietvārds 151
  • pavasaris

    kievād u’m jūs
    pavasaris ir klāt

kievād2
{kievād}
apstākļa vārds
  • pavasarī
kievādi
{kievādi}
īpašības vārds 188
  • pavasarīgs

    kievādi āiga
    pavasarīgs laiks

kievām
{kievām}
īpašības vārds 151
  • viegls

    kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b
    viegla roka – tāda, kas citam nesit

    kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig
    viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgi

    kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ
    viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvā

    kievām, ī’dkõrdi tīe
    viegls, vienkāršs darbs

    ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki
    tik viegls kā tukša vārpa

kievāmatlētik
{kievām|atlētik}
lietvārds 126
  • vieglatlētika
kievāmim
{kievāmim}
īpašības vārds 152
  • vieglāks
kievāmit
{kievāmit}
lietvārds 136
  • vieglums
kievāmmēļi
{kievām|mēļi}
īpašības vārds 187
  • vieglprātīgs
kievāmmēļit
{kievām|mēļit}
lietvārds 136
  • vieglprātība
kievāmstiz
{kievāmstiz}
apstākļa vārds
  • viegli

    jo kievāmstiz
    vieglāk

    Tä’mmõn lǟ’b jegā tīe kievāmstiz.
    Viņam katrs darbs sokas viegli.

kievāmtõ
{kievāmtõ}
darbības vārds 53a
  • atvieglot
kievāmtõks
{kievāmtõks}
lietvārds 193
  • atvieglojums
kievmōŗapū
{kie’v|mǭŗa|pū}
lietvārds 12
  • irbene
    (Viburnum opulus)
kievtõ
{kie’vtõ}
darbības vārds 53’
  • klepot

    Ku u’m kie’v, si’z u’m kie’vtõmõst.
    Ja ir klepus, tad ir jāklepo.

kiggõrtõ
{ki’ggõrtõ}
darbības vārds 53’
  • urdīt, dīdīt

    Kis tǟnda ki’ggõrtõb?
    Kas viņu urda?

Kijev
{Kijev}
vietvārds
Kijiv
{Kijiv}
vietvārds
  • Kijiva
kik1
{kik}
lietvārds 61
  • gailis

    kik a’bbõnd
    gaiļa bārda

    kik krūonõ
    gaiļa sekste

    je’dmõl kikīdi
    pirms gaiļiem

    punīzt kikkõ katūksõ laskõ
    ielaist jumtā sarkano gaili

    Kikkõn attõ kāndõkst.
    Gailim ir pieši.

    Pu’nni kik u’m (~ lōlab) katūks pǟl – se si’z u’m tu’lka’j.
    Sarkans gailis ir (~ dzied) uz jumta – tas tad ir ugunsgrēks.

    Kikīd kīrgastõbõd, līb mūdõsu’ggõ aigõ.
    Gaiļi dzied, būs citāds laiks.

kik2
{kik}
lietvārds 61
  • a)
    baltā ūdensroze
    (Nymphaea alba)
  • b)
    sniegbaltā ūdensroze
    (Nymphaea candida)

    Kikīd at seļļi nemē pi’v, vāldad; lī’edõd kazābõd vie’d pǟl, ja ne ēdrõmõd kazābõd vie’d pǟl ī’ž, se jūr u’m vie’d sizāl.
    Ūdensrozes ir tādas kā plauksta, baltas; lapas aug uz ūdens, un tie ziedi arī aug uz ūdens, tā sakne

Kik kāngar
{Kik kāngar}
salikts vietvārds
kikabbõnd
{kik|a’bbõnd}
lietvārds 213’
  • gaiļa bārda
kikbikšõd
{kik|bikšõd}
lietvārds 164
  • a)
    parastā vīrcele
    (Linaria vulgaris Mill.)
  • b)
    gaiļbiksīte
    (Primula veris)
Kikīd vigā
{Kikīd vigā}
salikts vietvārds
kikīdāiga
{kikīd|āiga}
lietvārds 33
  • gaiļu laiks, gaiļi,

    e’žmi kikīd āiga
    pirmie gaiļi

    tuoi kikīd āiga
    otrie gaiļi

kikīm
{kikīm}
lietvārds 148
  • saite

    nī’emõ kikīm
    govs saite

    nī’emõ kikmõ pānda
    piesiet govi

kikjālga
{kik|jālga}
lietvārds 34
  • gailene
    (Cantharellus cibarius)
kikkõ1
{kikkõ}
darbības vārds 36
  • siet linus
    etn

    Kikūb, pi’vtäudkõks võtāb ja sidāb vi’zzõ piškīz kušt.
    Sien linus, ar sauju ņem un sasien mazu kušķi.

kikkõ2
{kikkõ}
darbības vārds 36
  • tupēt

    mǭ’zõ kikkõ
    notupties

    tijāld kikkõm īedõ
    palikt bešā [~ tupam tukšā]

    Mīez kikūb lōdan allõ.
    Vīrs tup zem galda.

    Ta lekš kikkõs je’ddõpē’ḑõn.
    Viņš tupus, [rāpus] devās uz priekšu.

Kikkõnjoug
{Kikkõn|jo’ug}
vietvārds 75
  • Ķikans, Ķikanu upīte, Ķikna, Sīkragupīte
Kikkõnmäg
{Kikkõn|mä’g}
vietvārds 76
  • Ķikanu kalns
kīkõr
{kīkõr}
lietvārds 220
  • tālskatis, ķīķeris
kīkõrtõ
{kīkõrtõ}
darbības vārds 53a
  • raudzīties ar tālskati, ķīķerēt

    Ta kīkõrtõb kīkõrõks.
    Viņš skatās ar tālskati.

kikrikik
{kikrikik}
izsauksmes vārds
  • kikerigū
kiksēņ
{kik|sēņ}
lietvārds 206
  • gailene
    (Cantharellus cibarius)
kīkšõ
{kīkšõ}
darbības vārds 53a
  • steidzināt

    Ta kīkšõb, ku tuoizõn lǟ’b ki’bḑõ.
    Viņš steidzina, ka otram iet sūri.

Kīkvigā
{Kīk|vigā}
vietvārds 98
kīl
{kī’l}
lietvārds 137’
  • a)
    ķīla

    kī’lõks võttõ
    ņemt ķīlā

    mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
    par kādu lietu dot ķīlā

    Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ.
    Es lieku savu galvu ķīlā.

    Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
    Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.

  • b)
kil1
{kil}
lietvārds 123
  • melnā dzilna
    (Dryocopus martius)
kil2
{ki’l}
lietvārds 73
  • skaņa

    Sīe lillõn u’m jõvā ki’l.
    Šai stabulei ir laba skaņa.

kil3
{ki’l}
lietvārds 73
  • skaņa
    lingv
kil4
{ki’l}
apstākļa vārds
  • pietiekami, gana

    ki’l vȱlda
    būt gana

    Mä’ddõn u’m ki’l.
    Mums ir gana.

kil5
{ki’l}
saiklis
  • gan

    ki’l ... ki’l
    gan ... gan

    ki’l ne’i ... ki’l ne’i
    gan tā ... gan šā

    Ki’l ta tulāb.
    Gan viņš nāks.

kilā
{kilā}
lietvārds 39
  • ciems
kīla
{kīla}
lietvārds 43
  • sēja

    Mingi kīla, seļļi vīļa.
    Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].

kīlaāiga
{kīla|āiga}
lietvārds 33
  • sējas laiks
kilāb
{kilāb}
apstākļa vārds
  • a)
    laikam
  • b)
    diez vai
kīlaji
{kīlaji}
lietvārds 175
  • sējējs
kīlakȭrda
{kīla|kȭrda}
lietvārds 46
  • augu seka
    etn
kilālagdõ
{kilā|la’gdõ}
lietvārds 118’
  • ciema klajums
kilālēba
{kilā|lēba}
lietvārds 21
  • ciemkukulis
kilāli
{kilāli}
lietvārds 188
  • ciemiņš, viesis

    kutsõmõt kilāli
    neaicināts ciemiņš

kilālizlõpsnā
{kilāliz|lõpsnā}
īpašības vārds 42
  • viesmīlīgs
kilāmīez
{kilā|mīez}
lietvārds 158
  • cieminieks, ciema vīrs
kīlanädīļ
{kīla|nädīļ}
lietvārds 221
  • sējas nedēļa
kilāndõks
{kilāndõks}
lietvārds 193
  • šķinda

    mȭkõd kilāndõks
    zobenu šķinda

kilānikā
{kilānikā}
lietvārds 41
  • cieminieks
kilārovz
{kilā|ro’vz}
lietvārds 159
  • ciema ļaudis
kilās
{kilās}
apstākļa vārds
  • ciemos, viesos

    kilās kǟ’dõ
    iet ciemos

kilāstiji
{kilāstiji}
lietvārds 176
  • apmeklētājs
kilāstõ1
{kilāstõ}
darbības vārds 53a
  • skaņot

    Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ.
    Muzikanti saskaņo savus instrumentus.

kilāstõ2
{kilāstõ}
darbības vārds 53a
  • apciemot
kilāvagāŗ
{kilā|vagāŗ}
lietvārds 216
  • ciema vecākais
kīlavakā
{kīla|vakā}
lietvārds 41
  • sētuve
    etn

    Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ.
    Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā.

kīlavaŗīkš
{kīla|vaŗīkš}
lietvārds 194
  • krauķis
    (Corvus frugilegus)
kild
{kild}
lietvārds 94
  • a)
    skaida

    kīldidi kuoŗŗõ
    lasīt skaidas

    Kus pūdõ ra’dļõb, sǟ’l kīldõd pu’ddõbõd.
    Kur koku cērt, tur skaidas lec.

  • b)
    vairogs
kildkuoig
{kild|kuo’ig}
lietvārds 60
  • bruņukuģis
kildkūona
{kild|kūona}
lietvārds 43
  • bruņurupucis
kīldõ
{kī’ldõ}
darbības vārds 53a’
  • saderināt
kildõbāiga
{kildõb|āiga}
lietvārds 33
  • sējas laiks
kīldõkst
{kī’ldõkst}
lietvārds 192’
  • saderināšanās
kīldõkstõ
{kī’ldõkstõ}
darbības vārds 53’
  • saderināties
kildrougõz
{kild|ro’ugõz}
lietvārds 173’
  • vairogdziedzeris
    anat
kildzi
{ki’ldzi}
īpašības vārds 187’
  • a)
    spalgs

    kildzi kīela
    spalgs zvans

  • b)
    skaļš

    ki’ldzi ēļ
    spalga balss

    ki’ldzi ēļ
    skaļa balss

kildziņtõ
{ki’ldziņtõ}
darbības vārds 53’
  • džinkstēt

    Kīela ki’ldziņtõb.
    Zvans džinkst.

kildzistiz
{ki’ldzistiz}
apstākļa vārds
  • skaļi
kildzit
{ki’ldzit}
lietvārds 137’
  • skaļums
kilglū
{kilg|lū}
lietvārds 12
  • riba

    Ta mūrdiz kilglū kațki.
    Viņš salauza ribu.

    Ānda tuoizõn pierz, sit ī’ž leb kilglūd.
    Iedod otram pakaļu – dirs pats caur ribām.

kilgõ1
{ki’lgõ}
darbības vārds 51
  • kliegt, spiegt
kilgõ2
{ki’lgõ}
darbības vārds 51
  • mirdzēt, spīdēt
kilgõ3
{kilgõ}
apstākļa vārds
  • a)
    malā, sāņus

    kilgõ kippõ
    pakāpties malā

    kilgõ vȯidõ
    turēties sāņus, turēties malā

  • b)
kilgõ4
{kilgõ}
postpozīcija
  • blakus, pie

    Ta istīz uks kilgõ.
    Viņš apsēdās blakus durvīm.

Kīlgõdlūom
{Kīlgõd|lūom}
vietvārds 122
kilgõl1
{kilgõl}
apstākļa vārds
  • malā (virziens)

    kilgõl pānda
    nolikt malā

kilgõl2
{kilgõl}
apstākļa vārds
  • sānā, uz sāniem

    jõ’vvõl kilgõl
    uz labajiem sāniem

    ku’rrõl kilgõl
    uz kreisajiem sāniem

    Istā mi’n jõ’vvõl kilgõl.
    Sēdies man pie labā sāna.

kilgsõ
{kilgsõ}
postpozīcija
  • a)
    pie

    uks kilgsõ
    pie durvīm

  • b)
    blakus

    Ta istāb mi’n kilgsõ.
    Viņš sēž man blakus.

    Pī’l mi’n kilgsõ!
    Stāvi man blakus!

    Ta magūb mi’n kilgsõ.
    Viņš guļ man blakus.

kilgstõ1
{kilgstõ}
apstākļa vārds
  • no malas

    kilgstõ vaņtlõ
    skatīties no malas

    kilgstõ tieutõ sǭdõ
    uzzināt aplinkus

kilgstõ2
{kilgstõ}
postpozīcija
  • no (vietas, kas atrodas blakus)

    Ta lekš jarā mi’n kilgstõ.
    Viņš aizgāja projām no vietas, kas atrodas man blakus.

kilgtūļ
{kilg|tūļ}
lietvārds 200
  • sānvējš
Kīlgudlūom
{Kīlgud|lūom}
vietvārds
killiji1
{ki’lliji}
lietvārds 176’
  • skaņa
    lingv
killiji2
{ki’lliji}
īpašības vārds 176’
  • skanīgs

    Stalte u’m kȭlbatõn jõvīst ki’llijiži sõņdi.
    Stalte ir izmantojis labskanīgus vārdus.

killõ1
{killõ}
darbības vārds 15
  • sēt

    mǭ si’zzõl killõ
    iesēt zemē

    Izā kīlab.
    Tēvs sēj.

    Ma kīliz.
    Es sēju.

    Ma kīlab ka’ggiŗi nurmõ, borkini dū’obõ.
    Es sēju auzas laukā, burkānus dobē.

killõ2
{ki’llõ}
darbības vārds 29
  • a)
    skanēt

    Ma kūliz ki’llõm loulõ.
    Es dzirdēju skanam dziesmu.

  • b)
    rībēt

    Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb.
    Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina.

killõld
{killõld}
apstākļa vārds
  • diezgan, visai

    killõld sūr
    visai liels

kīlma1
{kīlma}
lietvārds 46
  • aukstums, sals

    rǭžki kilmõ sǭdõ
    nedaudz apaukstēties

    Ma u’m sǭnd kilmõ.
    Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu].

    Kīlma pī’lõb.
    Aukstums pieturas.

    Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.
    Aukstums neļauj iet tālāk.

    Līb kilmõ.
    Būs aukstums.

    Uksõst tulāb kīlma.
    No durvīm nāk aukstums.

    Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.
    Aukstumā neiet uz priekšu.

kīlma2
{kīlma}
īpašības vārds 46
  • auksts

    kīlma āiga
    auksts laiks

    kīlma rištīng
    auksts cilvēks

    Mi’nnõn u’m kīlma.
    Man ir auksts.

    Āiga īeb kīlmaks.
    Laiks kļūst auksts.

    U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.
    Ir tik auksts, ka jādreb.

    Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.
    Rokas ir tik aukstas kā mironim.

    Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.
    Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas.

    Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.
    Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus.

kīlmatimizaparāt
{kīlmatimiz|aparāt}
lietvārds 127
  • saldējamā iekārta
kīlmatõ
{kīlmatõ}
darbības vārds 53a
  • a)
    saldēt

    Ma u’m kīlmatõn ēņtšta.
    Es esmu apsaldējies.

    Alā kīlmat ēntšta!
    Nesasalsti!

  • b)
    sasalt, aizsalt

    Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi.
    Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes.

kīlmatõd
{kīlmatõd}
īpašības vārds 154
  • saldēts
kīlmatõks1
{kīlmatõks}
lietvārds 193
  • sals

    Kīlmatõks vȯlks tä’m võttõn.
    Sals būtu viņu paņēmis.

kīlmatõks2
{kīlmatõks}
lietvārds
  • saldējums
Kīlmaūrga
{Kīlma|ūrga}
vietvārds 46
  • Kīlmiņu valks, Baķupe
kīlmaverri
{kīlma|ve’rri}
īpašības vārds 182’
  • aukstasinīgs
kilmõ
{kilmõ}
darbības vārds 14
  • a)
    sasalt

    jeiõ kilmõ
    sasalt ledū

    kangtõks kilmõ
    sasalt stīvam

    kūoḑizõks kilmõ
    sasalt taisnam

    vi’zzõ kilmõ
    aizsalt

    jarā kilmõn ne’i ku kringiļ (~ siļk)
    sasalis kā kliņģeris (~ reņģe)

    Mie’r kīlmab vi’zzõ.
    Jūra aizsalst.

  • b)
    salt

    Mi’nnõn kīlmabõd kädūd.
    Man salst rokas.

kilmõ sōdõ
{kilmõ sǭdõ}
izteiciens
  • saaukstēties, apaukstēties
kilmõn
{kilmõn}
īpašības vārds 219
  • sasalis, nosalis

    kilmõnd na’ggõrd
    apsaluši kartupeļi

kīlnikā
{kī’lnikā}
lietvārds 41
  • ķīlnieks
kilogram
{kilo¦gram}
lietvārds 123
  • kilograms
kilomētõr
{kilo¦mētõr}
lietvārds 220
  • kilometrs
kiloutš
{kiloutš}
lietvārds 138
  • rokas dzirnavas, dzirnas
    etn
kilovat
{kilo¦vat}
lietvārds 79
  • kilovats
kilovatstuņḑ
{kilo¦vat|stuņḑ}
lietvārds 102
  • kilovatstunda
kīlõ
{kī’lõ}
darbības vārds 51
  • a)
    ķīlāt

    jarā kī’lõ
    ieķīlāt

  • b)
    saderināt
  • c)
    izpirkt ķīlu

    Ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
    Šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.

Kīlõbsūo
{Kīlõb|sūo}
vietvārds 12
kilpliestā
{kilp|liestā}
lietvārds 32
  • maza bute
kīltar
{kīltar}
lietvārds 218
  • šķilteris (etn.)

    perīmī’ed va’ildõst ulzõvēļdõd kīltard
    no saimnieku vidus izvēlēti šķilteri

kiltõ
{kiltõ}
darbības vārds 53a
  • spēlēt mūzikas instrumentu
kiļ
{kiļ}
lietvārds 129
  • melnā dzilna
    (Dryocopus martius)
kīļ1
{kīļ}
lietvārds 128
  • ķīlis

    pūstõ kīļ
    koka ķīlis

    roudi kīļ
    dzelzs ķīlis

    Kīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ.
    Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās.

    Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn.
    Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk.

    Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg.
    Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu.

    Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ.
    Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā.

    Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks.
    Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni.

kīļ2
{kīļ}
lietvārds 128
  • ķīlis
    mar

    kuo’ig kīļ
    kuģa ķīlis

    Kīļõn pǟlõ tu’lbõd va’dmõld.
    Uz ķīļa nāk vadņi.

kīļaz1
{kīļaz}
lietvārds 166
  • atkala
kīļaz2
{kīļaz}
īpašības vārds 166
  • spīdīgs, gluds

    kīļaz jei
    atkala

    kīļaz ki’v
    spīdīgs akmens

kīļazpǟ
{kīļaz|pǟ}
lietvārds 14
  • plikgalvis
kīļaztõ
{kīļaztõ}
darbības vārds 53a
  • spīdēt

    Jei kīļaztõb.
    Ledus spīd.

kiļb
{kiļb}
lietvārds 94
  • vairogs
kiļg
{kiļg}
lietvārds 110
  • a)
    sāns, puse

    kakš kīlta – jõvā ja kurā
    divi sāni – labais un kreisais

    Kīer jõvā kilg pǟl!
    Pagriezies uz labajiem sāniem!

    Sīe ažān at kakš kīlta.
    Šai lietai ir divas puses.

  • b)
    borts
    mar
kiļgi
{kiļgi}
īpašības vārds 184
  • sānu, blakus

    kiļgi tubā
    blakus istaba

    mi’n kiļgi
    man blakus esošs

kiļgiriek
{kiļgi||riek}
lietvārds 79
  • a)
    apkārtceļš
  • b)
    sānceļš

    lǟ’dõ pi’ds kiļgiztriekkõ
    aiziet neceļos

    Se ažā i’z lǟ’ õigizõ kūožõ, se lekš kiļgiztriekkõ.
    Šī lieta neaizgāja uz pareizo vietu, tā aizgāja neceļos.

kiļļizõl
{kiļļizõl}
apstākļa vārds
  • uz sāniem

    Ta magūb set kiļļizõl.
    Viņš guļ tikai uz sāniem.

kiļm
{kiļm}
lietvārds 94
  • sieks

    Ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ.
    Vienā vakā ir bijuši desmit sieki.

    Kiļmõks āigiz ka jo’vḑi ja tie’rrõ.
    Ar sieku mērīja arī miltus un graudus.

kīļõ1
{kīļõ}
darbības vārds 49
  • ķīlēties

    vi’zzõ kīļõ
    ieķīlēties

kīļõ2
{kīļõ}
darbības vārds 49
  • ķīlēt
kiļp
{kiļp}
lietvārds 94
  • maza bute

    Kīļpõd ta ildīņ ētiz mie’rrõ tā’giž.
    Mazās butes viņš tūlīt iemeta atpakaļ jūrā.

kīļta1
{kīļta}
apstākļa vārds
  • sāniski

    Lǟ’b kīļta.
    Iet sāniski.

    u’m kīļta, ī’d kilg pǟl.
    Ir sāniski, uz vieniem sāniem.

kīļta2
{kīļta}
prievārds
  • sānu

    kīļta laintõ
    sānviļņos

    kīļta tūldõ
    sānvējā

kim
{kim}
skaitļa vārds 123
  • desmit
kimdõ
{-kimdõ}
  • -desmit
kimdõz
{-kimdõz}
  • -desmitais
kīmgõdsōja
{kīmgõd|sǭja}
lietvārds 23
  • ķimeņmaizīte
kimgõn
{kimgõn}
skaitļa vārds 219
  • desmits
kīmgõz
{kīmgõz}
lietvārds 172
  • ķimene
    (Carum carvi)
kīmij
{kīmij}
lietvārds 121
  • ķīmija
kimikāli
{kimikāli}
īpašības vārds 188
  • ķīmisks
kimīļ
{kimīļ}
īpašības vārds 221
  • salns

    kimīļ i’bbi
    salns zirgs, salnis

kimkȭrdali
{kim|kȭrdali}
īpašības vārds 188
  • desmitkārtīgs
kimkȭrdalistiz
{kim|kȭrdalistiz}
apstākļa vārds
  • desmitkārtīgi

    Kolhoznikād lu’g u’m ka’zzõn kūdkȭrdalistiz, kolhoz ve’jmi – kimkȭrdalistiz.
    Kolhoznieku skaits ir pieaudzis seškārtīgi, kolhoza nozveja – desmitkārtīgi.

kimmõz
{kimmõz}
  • desmitais
kimmõzjag
{kimmõz||ja’g}
skaitļa vārds 72
  • desmitdaļa
kimmõzjagū
{kimmõz||jagū}
  • desmitdaļa
kimp1
{kimp}
lietvārds 94
  • pušķis

    puțkõd kimp, ikš buket
    ziedu pušķis, viena buķete

kimp2
{kimp}
lietvārds 94
  • a)
    ķeza, sprukas

    kimpõ īedõ
    nokļūt ķezā

    kimpõ pānda
    ievilkt ķezā

    kimpõ sǭdõ
    iekulties ķezā

    kimpsõ vȱlda
    būt sprukās

    Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ.
    Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā.

    Ma panāb si’n kimpõ.
    Es iedzenu tevi sprukās.

  • b)
    nepatikšanas

    Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm.
    Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies.

  • c)
    nemiers

    nemē kimpõks i’ļļõ võttõd
    kā nemiera pārņemts

kinā
{kinā}
lietvārds 39
  • sile
kīndabǟ
{kīnda|bǟ}
lietvārds 14
  • vīksna
    (Ulmus laevis)
kīndaji
{kīndaji}
lietvārds 175
  • arājs
kīndaz
{kīndaz}
lietvārds 165
  • cimds

    kīndazt (~ kindidi) ku’ddõ
    adīt cimdu (~ cimdus)

    vāldad kindõdõks jū’rõ lǟ’dõ
    iet klāt ar baltiem cimdiem

kindõ
{kindõ}
darbības vārds 27
  • a)
    art

    Ta kīndab mǭdõ, tī’eb mǭ pī’emdõks.
    Viņš ar zemi, padara zemi mīkstu.

  • b)
    rušināt

    Ta kīndab na’ggiri, ajāb dū’obõd i’lzõ.
    Viņš rušina kartupeļus, apar vagas.

kindõdpōr
{kindõd|pǭr}
lietvārds 122
  • cimdu pāris

    Mi’nnõn u’m ikš kindõdpǭr.
    Man ir viens cimdu pāris.

kindõdpōŗ
{kindõd|pǭŗ}
lietvārds 128
  • cimdu pāris
kīndõks
{kīndõks}
lietvārds 192
  • slieksnis
kīndõr
{kīndõr}
lietvārds 220
  • Rīgas olekts (21 colla = 0,533 m)
    etn
kīndõrāiga
{kīndõr|āiga}
lietvārds 33
  • olekts mērs
kīndõrbū
{kīndõr|bū}
lietvārds 12
  • elkonis

    Āigiz immõr kīndõrpū, se u’m kīndõr pitkit.
    Mērīja [audumu] ap elkoni, tas ir elkoņa garumā.

    Ma rabīz eņtš kīndõrbū jarā.
    Es sasitu savu elkoni.

kīndõrbūlū
{kīndõr|bū|lū}
lietvārds 12
kīndõrlū
{kīndõr|lū}
lietvārds 12
  • elkoņa kauls
    med
kindtõbāiga
{kindtõb|āiga}
lietvārds 33
  • aramais laiks
kindtõks
{kindtõks}
lietvārds 192
  • arums
kindžmō
{kindž|mǭ}
lietvārds 12
  • aramzeme
Kīnkatara
{Kīnka|tara}
vietvārds
kinō
{kinō}
lietvārds 90
  • kino

    Ta lǟ’b ǭrastiz kinō.
    Viņš reti iet uz kino.

Kīnõ
{Kī’nõ}
vietvārds 118’
  • Kihnu
kīnõ
{kīnõ}
īpašības vārds
  • ķiniešu-
Kīnõmō
{Kīnõ|mǭ}
vietvārds 12
  • Ķīna
Kintõr
{Kintõr}
vietvārds 220
kīntš
{kīntš}
lietvārds 142
  • nags

    Kīndõd knaššõ ēdrikšõbõd.
    Nagi skaisti zied.

    Mustā verm u’m kīndõd allõ.
    Melna krāsa ir zem nagiem.

    Sūrd kīndõd attõ ne’i ku kuļļõn.
    Lieli nagi kā vanagam.

    Ma u’m tä’m kīndõd va’isõ; sūormõd ne’i vizās ä’b pidāt.
    Es esmu viņa nagos, pirksti tik stingri netur.

    Ta pidāb sīnda eņtš kīndõdõks.
    Viņš tur tevi savos nagos.

    Sa ūod tikkiž eņtš kīndõdõks ku’bbõ kīskõn, mis si’nnõn u’m.
    Tu esi visu ar saviem nagiem kopā sarausis, kas tev ir.

kīņ
{kīņ}
lietvārds 128
  • šķūnis
kiņdžmō
{kiņdž|mǭ}
lietvārds 12
  • aramzeme
kiņdžrōda
{kiņdž|rōda}
lietvārds 38
  • lemesis
    etn
kīņḑõl1
{kīņḑõl}
lietvārds 219
  • svece
kīņḑõl2
{kīņḑõl}
lietvārds 219
  • asara

    Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ.
    Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu.

    Kīņḑõld vīerõbõd.
    Asaras rit.

    Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn.
    Asaras birst kā ronēnam.

    Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā.
    Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās.

kīņḑõljālga
{kīņḑõl|jālga}
lietvārds 34
  • svečturis
kīņḑõlluktār
{kīņḑõl|luktār}
lietvārds 217
  • kroņlukturis, kāzu lukturis
    etn
kīņḑõlpǟva
{kīņḑõl|pǟva}
lietvārds 24
  • sveču diena (2. februāris)
kīņḑõltõ
{kīņḑõltõ}
darbības vārds 53a
  • smidzināt
kīņḑõltõ
{kī’ņḑõltõ}
darbības vārds 53a
  • smelgt, tirpt

    A’ž mi’nnõn kīlmabõd kädūd ja tulāb tu’bbõ, si’z suormtutkāmõd pȯ’ddõbõd, si’z kīņḑõltõb, sūormõd kīņḑõltõbõd.
    Ja man rokas salst un ienāku istabā, tad pirkstu gali sāp, tad smeldz, pirksti smeldz.

kīņḑõļi
{kīņḑõļi}
īpašības vārds 188
  • asarains
Kīņnīt
{Kīņ|nīt}
vietvārds
Kīņnītõd
{Kīņ|nītõd}
vietvārds dsk. 122
kiņņõ
{kiņņõ}
lietvārds 118
  • žoklis
    anat

    a’lli kiņņõ
    apakšžoklis

kiņņõdteb
{kiņņõd|te’b}
lietvārds 59
  • cūciņas
    med
kiņņõlū
{kiņņõ|lū}
lietvārds 12
  • žoklis
    anat
kipīļ
{kipīļ}
lietvārds 221
  • liekšķere

    kipīļõks lǭjast vietā eitõ
    mest ūdeni no laivas ar liekšķeri

kipīļtõ
{kipīļtõ}
darbības vārds 53a
  • liekšķerēt

    Mǭdõ kipīļtiz lä’bḑõks pa rǭziņ, la’z ta vȯlkõ pī’emdõ.
    Zemi liekšķerēja ar lāpstu pa druskai, lai tā būtu mīksta.

kipīņtõ
{kipīņtõ}
darbības vārds 53a
  • padzīt atpakaļ

    Kipīņtõb ibīztõ tā’giž.
    Zirgu padzen atpakaļ.

kippõ
{kippõ}
darbības vārds 36
  • a)
    kāpties

    kilgõ kippõ
    pakāpties sāņus

    I’bbi kipūb.
    Zirgs kāpjas atpakaļ.

    Kip tā’giž!
    Atkāpies!

  • b)
    lekt

    je’ddõpē’ḑõn kippõ
    lekt uz priekšu

kips
{kips}
lietvārds
  • cepetis
kipsõ
{kipsõ}
darbības vārds 34
  • saskābt
kīr
{kīr}
lietvārds 122
  • kūkums, kumpums

    kīrsõ kǟ’dõ
    staigāt ar kūkumu

kir1
{ki’r}
lietvārds 74
  • pakausis
    anat

    ki’rrõ sõ’vvõ
    kasīt pakausi

    Ki’r pȯdūb.
    Pakausis sāp.

kir2
{ki’r}
lietvārds 74
  • parastais elsis
    (Stratiotes aloides)
kīraz
{kīraz}
lietvārds 166
  • cirvis

    kīrazt keijõ
    trīt cirvi

    kirrõks ra’dļõ
    cirst ar cirvi

kirb
{kirb}
lietvārds 94
  • ķirbis
    (Cucurbita pepo)
kirg
{kirg}
lietvārds
  • kaislība
kīrgastõ
{kīrgastõ}
darbības vārds 53a
  • dziedāt (par gaili)

    Kik kīrgastõb.
    Gailis dzied.

Kirgizstan
{Kirgizstan}
vietvārds 218
  • Kirgizstāna
kirī
{kirī}
lietvārds 71
  • raibaļa
kīrkajāg
{kīr|kajāg}
lietvārds 151
  • zīriņš
    (Sterna)
kirlū
{ki’r|lū}
lietvārds 12
  • pakauša kauls
    anat
kirrõsīlma
{kirrõ|sīlma}
lietvārds 34
  • piets

    kirrõsīlmaks ra’bbõ
    sist ar pietu

kirsūord
{ki’r|sūord}
lietvārds 207
  • pakauša asinsvadi
    anat
kiršõmōŗa
{kiršõ|mǭŗa}
lietvārds 44
  • ķiršoga
kiršõpū
{kiršõ|pū}
lietvārds 12
  • ķirsis
    (Cerasus avium; Cerasus vulgari)
kiršõz
{kiršõz}
lietvārds 174
  • ķirsis
kiršt
{kiršt}
lietvārds 94
  • šķirsts
kirt
{kirt}
lietvārds 94
  • plāna ledus kārtiņa
kirtaggi
{ki’r|ta’ggi}
lietvārds 182’
  • pakausis (aubei, cepurei)
kis
{kis}
vietniekvārds 8
  • kas, kurš

    ikštäuž, kis
    vienalga, kas ~ kurš

    kīend siegāst ka tēg ūot kutstõd
    no kuru vidus arī jūs esat aicināti

kīskiji
{kīskiji}
lietvārds 176
  • plēsoņa
kīskli
{kīskli}
īpašības vārds 187
  • plēsīgs
kīskõ
{kīskõ}
darbības vārds 53b
  • a)
    plēst, raut, plosīt

    kä’dst kīskõ
    izraut no rokām

    ibūkši kīskõ
    plēst matus

    nīņi kīskõ
    plēst lūkus

    jarā kīskõ
    noraut

    kațki kīskõ
    saplēst, pārraut

    lǭigi kīskõ
    pārplēst

    ulzõ kīskõ
    izraut;

    Kalāmī’ed i’zt võitõ jettõ touvõ kä’ddõ eņtš tõurõd võrgõd jarā kīstõbõks.
    Zvejnieki nevarēja atstāt savus dārgos tīklus vētras varā saplosīšanai.

    Või sa tǭ’d mīnda lǭigi kīskõ?
    Vai tu gribi mani pārplēst?

    Pi’ņ kīskiz mīnda bikšõraigāst
    Suns plēsa mani aiz bikšu starām.

    Ta kīskõb tegīž ibūkši eņtšõn.
    Viņš atkal plēš sev matus.

  • b)
    plēsties

    Kīskõb ne’i, ku kǭrad lǟ’bõd pi’ds ga’isõ.
    Plēšas tā, ka spalvas iet pa gaisu.

  • c)
    uzplēst

    kīskõ i’lzõ
    uzplēst

    Sīe atmatā kīskiz i’lzõ.
    To atmatu uzplēsa.

  • d)
    plūkt
kīsõl
{kīsõl}
lietvārds 219
  • ķīselis
kistāntimi
{kistāntimi}
lietvārds 188
  • dzēšana

    Ro’vzt loptīzt kistāntimizt.
    Ļaudis beidza dzēšanu.

    Ro’vzt sait kistāntimizõks tuoimõl.
    Ļaudis tika ar dzēšanu galā.

kistāntõ
{kistāntõ}
darbības vārds 53a
  • dzēst

    tūlda kistāntõ
    dzēst uguni

    kalkõ kistāntõ
    dzēst kaļķus

    jūomiznälgõ kistāntõ
    dzēst slāpes

    u’lzõ kistāntõ
    nodzēst

    võlgõ kistāntõ
    dzēst parādu

    Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm.
    Vīri skrēja dzēst mežu.

    Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks.
    Uguni nodzēš ar ūdeni.

kistāntõbgummõ
{kistāntõb|gummõ}
lietvārds 118
  • dzēšgumija
kistõ
{kistõ}
darbības vārds 31
  • dzist

    Tu’ļ īrgõb kistõ.
    Uguns sāk dzist.

    Tu’ļ kistūb.
    Uguns dziest.

    Tä’m ārmaztimi pakānd kistīz.
    Viņa mīlestība drīz izdzisa.

kīš1
{kīš}
lietvārds 138
  • ķīsis
    (Acerina cernua)
kīš2
{kīš}
lietvārds 138
  • atkarpe
kit
{kit}
lietvārds 79
  • ķite
kitāji
{kitāji}
lietvārds 175
  • kurinātājs
kitāmi
{kitāmi}
lietvārds 188
  • apkure
kītimi
{kītimi}
lietvārds 188
  • a)
    teiciens
  • b)
    teika
  • c)
    izteiciens
kitkõ
{kitkõ}
darbības vārds 34
  • ravēt

    Ta kitkūb na’ggiri.
    Viņš ravē kartupeļus.

kitmīez
{kit|mīez}
lietvārds 158
  • mednieks
kītõ
{kītõ}
darbības vārds 53a
  • a)
    teikt, sacīt

    tā’giž kītõ
    atteikt

    ulzõ kītõ
    izteikt

    vastõ kītõ
    atbildēt

    ä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt
    nesaka ne sausu, ne slapju

    ä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ
    nesaka ne melnu, ne baltu

    Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks.
    Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dēvita ezeru.

    Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ.
    Tu saki viņam acīs [~ mutē].

    Ta pǟgiņ kītõb.
    Viņš daudz pļāpā.

  • b)
    slavēt

    Ta kītiz ēņtšta kovālõks.
    Viņš teica sevi gudru [esam].

  • c)
    paust

    Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ.
    Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku.

kītõb
{kītõb}
īpašības vārds 152
  • slavens
kītõbsõnā
{kītõb|sõnā}
lietvārds 18
  • sakāmvārds
kītõks
{kītõks}
lietvārds 192
  • a)
    uzslava, slava

    kītõks ja o’v
    slava un gods

  • b)
    teika, teiksma
kītõkskēra
{kītõks|kēra}
lietvārds 43
  • ieteikuma vēstule
kītõksloul
{kītõks|loul}
lietvārds 98
  • slavas dziesma
kītõm
{kītõm}
lietvārds 152
  • teikums
    lingv
Kitsaor tarā
{Kitsaor tarā}
salikts vietvārds
kitsāstiz
{kitsāstiz}
apstākļa vārds
  • knapi, švaki

    A’ž ne’i kitsāstiz vȯ’ļ lēbaks, kus si’z võiž vȱlda mingizt rikūzt.
    Ja tik knapi bija ar maizi, kur tad varēja būt kāda bagātība.

kitsāz
{kitsāz}
īpašības vārds 162
  • šaurs

    kitsāz a’m
    šauri [vīriešu] svārki

    kitsõd rūimõd
    šauras telpas

kitsōra
{kit|sǭra}
lietvārds 44
  • medību rags
kitšāabbõnd
{kitšā|a’bbõnd}
lietvārds 213’
  • ķīļbārdiņa
kittiji
{kittiji}
lietvārds 176
  • kurinātājs
kittõ1
{kittõ}
darbības vārds 19
  • a)
    kurināt

    ǭ’jõ kittõ
    kurināt krāsni

    Ma si’nnõn kitāb!
    Es tev sakurināšu [pirti]!

  • b)
    dedzināt

    jarā kittõ
    nodedzināt

    rǭ’gidi kittõ
    dedzināt žagarus

    tēgaļi kittõ
    dedzināt ķiegeļus

    tõrrõ kittõ
    dedzināt darvu

    Ta kitāb sōna jarā.
    Viņš nodedzina pirti.

  • c)
    karsēt

    Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks.
    Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu.

    Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb.
    Uzkarsēts, tad tas kvēlo.

  • d)
    svilināt

    Pǟva kitāb, u’m lǟ’mõst vǭŗõ!
    Saule svilina, jāiet ēnā.

kittõ2
{kittõ}
darbības vārds 32
  • ķitēt

    Ta kitūb lä’b rūtõd vi’zzõ.
    Viņš aizķitē loga rūtis.

kittõb
{kittõb}
lietvārds 153
  • kurināmais, degviela

    Kittõb u’m se, mis ma kütan.
    Kurināmais ir tas, ko es kurinu.

kittõbpūd
{kittõb|pūd}
lietvārds 12
  • malka

    Ma tī’eb kittõb pūḑi.
    Es gatavoju malku.

kittõks
{kittõks}
lietvārds 192
  • apdegums
kiukõ
{kiukõ}
darbības vārds 47
  • smilkstēt

    Se kīukõb, kīen ki’bḑi u’m.
    Smilkst tas, kam sāp.

kiuņõ
{ki’uņõ}
darbības vārds 51
  • smilkstēt

    Pi’ņ ki’uņõb eņtšõks.
    Suns smilkst savā nodabā.

kiuž
{kiuž}
lietvārds 138
  • ietiepība, stūrgalvība, spītība
kiužiji
{kiužiji}
īpašības vārds 176
  • ietiepīgs, spītīgs, stūrgalvīgs

    kiužiji läpš
    ietiepīgs bērns

kiužik
{kiužik}
lietvārds 152
  • videorullītis; tīzeris
kiužimi
{kiužimi}
lietvārds 188
  • ietiepība, spītība, stūrgalvība

    Siedā kiužimizt u’m mūrdamõst.
    Tā spītība ir jāsalauž.

kiužlõ
{kiužlõ}
darbības vārds 54
  • tiepties
kiužõ
{kiužõ}
darbības vārds 37
  • tirdīt

    Alā kiuž mīnda!
    Netirdi mani!

kiv
{ki’v}
lietvārds 59
  • akmens

    vastõlikkimiz ki’v
    piedauzības akmens

    ne’i ku ki’v sidām pǟl
    kā akmens uz sirds

    kivīdi murdõ
    lauzt akmeņus

    kivīdi pouktõ
    šķelt akmeņus

    I’zt jetāt ki’v ki’v pǟlõ.
    Neatstāja akmeni uz akmens.

    Kivīd räukõbõd.
    Akmeņi brēc.

kīv
{kīv}
lietvārds 122
  • a)
    ķīviņš
  • b)
    ķilda

    kīvõ nustõ
    izraisīt ķildu

    kīvõ vie’ddõ
    ķildoties

kivāiga
{ki’v|āiga}
lietvārds 33
  • akmens laikmets
kivāndõks
{kivāndõks}
lietvārds 193
  • a)
    klints
  • b)
    iezis
Kivdjāra
{Ki’vd|jāra}
vietvārds
Kivdjōra
{Ki’vd|jǭra}
vietvārds 44
kivgõz
{ki’vgõz}
lietvārds 173’
  • ilknis

    Õpkõn at ki’vgõd.
    Kuilim ir ilkņi.

kivīddakš
{kivīd|dakš}
lietvārds 68
  • akmeņčakstīte
    (Oenanthe oenanthe)
kivīdkūj
{kivīd|kū’j}
lietvārds 121’
  • akmeņu krāvums
kivīdpouktimi
{kivīd|pouktimi}
lietvārds 188
  • akmens šķelšana
kivīdtungõl
{kivīd|tungõl}
lietvārds 219
  • akmeņogle

    kivīdtungiļi kouvõ
    rakt akmeņogles

kīviji
{kīviji}
īpašības vārds 176
  • ķildīgs
kīvimi
{kīvimi}
lietvārds 188
  • ķildīgums
kīvit
{kīvit}
lietvārds 136
  • ķīvīte
    (Vanellus vanellus)
kivjel
{ki’v|je’l}
lietvārds 76
  • akmens dzīvojamā ēka
kivkuodā
{ki’v|kuodā}
lietvārds 39
  • mūra māja, akmens māja
kivlimi
{ki’vlimi}
īpašības vārds 188’
  • akmeņains

    ki’vlimi rānda
    akmeņaina jūrmala

Kivnītõd
{Ki’v|nītõd}
vietvārds dsk. 122
kīvõ
{kīvõ}
darbības vārds 49
  • ķīvēties, ķildoties

    Lapst kīvõbõd.
    Bērni ķildojas.

kīvõr
{kīvõr}
lietvārds 220
  • ķivere
kivsīlda
{ki’v|sīlda}
lietvārds 46
  • akmens tilts
kivsūolõ
{ki’v|sūolõ}
lietvārds 118
  • akmeņsāls, rupjā sāls
kivšt
{ki’všt}
lietvārds 137’
  • akmenājs
Kivšt
{Ki’všt}
vietvārds 137’
Kivšt
{Ki’všt}
vietvārds 137’
Kivšt
{Ki’všt}
vietvārds 137’
Kivšt mäg
{Ki’všt mä’g}
salikts vietvārds
Kivšt tarā
{Ki’všt tarā}
salikts vietvārds
kivštõ
{ki’vštõ}
darbības vārds 53’
  • pārakmeņoties
kizdõbmerk
{ki’zdõb|merk}
lietvārds 94a
  • jautājuma zīme
kizlõ
{ki’zlõ}
darbības vārds 55’
  • a)
    iztaujāt
  • b)
    pratināt

    Vǟnta aprink jū’ondiji Šmitmaņ irgõn ki’zlõ tǟnda.
    Ventspils apriņķa vadītājs Šmitmanis sācis viņu pratināt.

kizzimi
{ki’zzimi}
lietvārds 188’
  • a)
    jautājums
  • b)
    pieprasījums
kizzõ
{ki’zzõ}
darbības vārds 29
  • a)
    jautāt, vaicāt

    Ma kizūb si’n kä’dst ainõ eņtš pierāst.
    Es vaicāju tev zāles priekš sevis.

  • b)
    prasīt

    Sīen sai jū’rõ druktõd ki’zdõd mõtkõks tekst.
    Tam tika piedrukāts teksts ar prasīto saturu.