-
zalktis(Natrix natrix)
-
cepure
-
cepurīšu sēne
-
cepurnieks
-
cepurnieks
-
a)rūgts
ki’bḑid āinad
rūgtas zālesNe’i ki’bḑi ne’i ku zäp.
Tik rūgts kā žults. > kǭraz -
b)sīvs, kodīgs
ki’bḑi so’v
kodīgi dūmiNe’i ki’bḑi ne’i ku sinep, kitāb kurkõ.
Tik sīvs kā sinepes, dedzina kaklu. -
c)sāpīgs, sūrs
Mi’nnõn u’m ki’bḑi.
Man sāp.Tä’mmõn vȯ’ļ ne’i ki’bḑi, ku ta kīskiz eņtš ibūkši.
Viņam tā sāpēja, ka viņš plēsa savus matus.
-
raits
ki’bḑi tīe
raits darbs
-
mārrutks(Cochlearia armoracia)
-
rūgtums, sūrums, smeldze
-
ķibele, nepatikšanas
-
traucējums, šķērslis
-
traucēt, radīt grūtības, radīt ķibeles
-
smelgt
Ku u’m kațki, ki’bžõb, pȯdūb
Kad ir brūce, smeldz, sāp.
-
ķidāt
Kidūb lešti.
Ķidā butes.
-
ķidāt zivis
Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb.
Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.
-
zivju ķidas
Kōva kidūd mǭ si’zzõl!
Aproc zivju ķidas zemē!
-
tveice, karstums
Jǭ’tõb vȯ’ltõ, zaftõ, la’z võtāg, viedāg kīebiz ulzõ.
Dzesē alu, ievārījumu, lai izņem, izvelk karstumu ārā.
-
karsts
kīebi āiga
karsts laiksKīebi võib vȱlda mingi vīžkimdõ grǭdõ.
Karsts var būt kādi piecdesmit grādi.Mi’nnõn u’m kīebi.
Man ir karsts.
-
a)karstums
-
b)svelme
-
vārpstiņaetn
-
vērpt, vīt
Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ.
Virves vērpj, cik stiegrotas tās ir, tik stiegru ir kopā.
-
vārīties
kīeb ne’i ku sandrok
vārās kā putraNa’ggõrd kīebõd pī’emdõks.
Kartupeļi savārās mīksti.Padā kīeb.
Katls vārās.
-
virves tītavas
-
a)pulkstenis
Kīela u’m je’dsõ.
Pulkstenis steidzas.Kīela īeb tagān.
Pulkstenis atpaliek.Mits u’m kīela?
Cik ir pulkstenis?Kīela pī’lõb.
Pulkstenis stāv. -
b)zvans
-
pulksteņa laiks
Mis kīelaāigal?
Cikos?
-
puksteņmeistars
-
zvana mēle
-
pulkstenīte(Campanula)
-
zvaniķis
Mi’n vanātǭți vȯ’ļ kīelamīez.
Mans vectēvs bija zvaniķis.
-
pulksteņmeistars
-
zvana mēle
-
valodu saime
-
talants uz valodām
Tä’mmõn kīeldandõks u’m.
Viņam ir talants uz valodām.
-
a)pulkstenīte(Campanula)
-
b)sīkpulkstenīte(Campanula patula)
-
pulkstenīte(Campanula)
-
atteikums, atteikšanās
-
a)aizliegt
Izā kīeldiz lǟ’dõ.
Tēvs aizliedza iet. -
b)noliegt
eņtš sīdõ (jarā) kīeldõ
noliegt savu vainu
-
atteikties
Ne kīeldizt võttõ uskõ vastõ.
Viņi atteicās pieņemt ticību.
-
noliegums
-
tenkotājs
-
mēlnesība
-
ragaviņas
-
a)mēlnesis
-
b)pļāpa
-
dzēriens
-
valodas-
kīelli ki’zzimi
valodas jautājums
-
valodnieks
-
valodas prasme
-
izloksne, dialektslingv
-
valodas skolotājs
-
valodniecība
-
aizliegts
kīeltõd vīļa
aizliegtais auglis
-
liegums, aizliegums
Se mõtsā u’m kīeltõks allõ.
Tas mežs ir zem lieguma.
-
ķimene(Carum carvi)
-
vītne, vijums
E’ḑḑizt kīedõdõn vȯ’ļ ī’tiz kīer, ta’ggizt kīedõdõn tegīž tuoistiz kīer.
Priekšējām virvēm bija vienā virzienā vijums, aizmugurējām virvēm atkal otrā virzienā vijums.Kīerõd lekštõ si’zzõlpē’ḑõn vadā sū pūol ja vadā tībõd jūsõ ve’l vȯ’ļtõ īerõd.
Vijumi gāja iekšā vada mutes pusē un pie vada spārniem vēl bija ieres.Mits kīerdõ attõ ku’bsõ.
Vairāki vijumi ir kopā.
-
kamols
lānga kierā
dzijas kamolskie’rrõ vi’jjõ ~ kie’rrõ vändõ
tīt kamolukie’rrõ tõmbõ ~ kie’rrõ vie’ddõ
saritināties kamolā
-
kamolzāle(Dactylis glomerata)
-
a)ātrs, straujš
kierdi jūokš
ātrs skrējiens -
b)steidzams
kierdi ažā
steidzama lietaMa sai kierdiz tīet.
Es saņēmu steidzamu ziņu. -
c)žigls, veikls
kierdi nemē nõ’ggõl
veikls kā adataKierdi ta võib vȱlda tīe pǟlõ, kierdid sūormõd.
Žigls viņš var būt darbā, veikli pirksti.Ma īeb tagān, ku ma ä’b ūo ne’i kierdi.
Es palieku iepakaļ, es neesmu tik žigls. -
d)čakls
-
ātrāks
kierdim kui
ātrāks nekā
-
paātrināt
-
paātrinājums
-
a)ātrums
-
b)žiglums
-
c)čaklums
-
sarežģīts
kīeri ki’zzimi
sarežģīts jautājums
-
smilšu sēklismar
-
a)līkumains
kīerlimi jo’ug
līkumaina upe -
b)untumains, gražīgs
-
grozīties
Ta mittõ midēgõst i’z tī’e, set kīerliz munt siegās.
Viņš nekā nedarīja, tikai grozījās citu pulkā.
-
apgrozījums
-
vītne, vijums
-
a)griezt, apgriezt apkārt
ambidi kīerõ
griezt zobuskīerõ vie’dst ulzõ
izgriezt ūdeniǭ’rõnd kīeriz vie’dstõ ulzõ
izgrieza ūdeni no drēbēmTa kīeriz eņtš sīlmad jarā
Viņš aizgrieza savas acis projām. -
b)tīt
Lānga kīerõb ku’bbõ.
Dziju satin kopā. -
c)griezties
kiļļizõl, ma’g pǟl, sǟlga pǟl kīerõ
pagriezties uz sāniem, vēdera, mugurastā’giž kīerõ
atgrieztiesTa ko’gtiz, kui tā’giž bro’utšiji ja kui kīeriji.
Viņš mēģināja, kā [auto] brauc atpakaļ un kā pagriežas. -
d)mulsināt
-
e)aizraut
jarā kīerõ
samulsinātjarā kīerõ
aizraut līdzi
-
velties
-
a)līkums
Jo’ug tī’eb kīerõmidi.
Upe met līkumus. -
b)pagrieziens
-
griezt (riņķī)
Ta kīertõb daņtšõ.
Viņš griež danci.
-
vārīšana
-
vārīt
-
vārāmā vieta
Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož.
Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārāmā vieta.
-
virves cilpa
Vanā andõn polākõn kieudleņtšõks.
Vecais sadevis puisim ar virves cilpu.
-
peldošais tīkls
-
virve
Kīeta kie’ddõrtõb, mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ.
Virvi vērpj, cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
-
klepus
-
pavasaris
kievād u’m jūs
pavasaris ir klāt
-
pavasarīgs
kievādi āiga
pavasarīgs laiks
-
viegls
kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b
viegla roka – tāda, kas citam nesitkievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig
viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgikievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ
viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvākievām, ī’dkõrdi tīe
viegls, vienkāršs darbsne’i kievām ne’i ku tijā pǟki
tik viegls kā tukša vārpa
-
vieglatlētika
-
vieglāks
-
vieglums
-
vieglprātīgs
-
vieglprātība
-
atvieglot
-
atvieglojums
-
irbene(Viburnum opulus)
-
klepot
Ku u’m kie’v, si’z u’m kie’vtõmõst.
Ja ir klepus, tad ir jāklepo.
-
urdīt, dīdīt
Kis tǟnda ki’ggõrtõb?
Kas viņu urda?
-
Kijiva
-
Kijiva
-
gailis
kik a’bbõnd
gaiļa bārdakik krūonõ
gaiļa seksteje’dmõl kikīdi
pirms gaiļiempunīzt kikkõ katūksõ laskõ
ielaist jumtā sarkano gailiKikkõn attõ kāndõkst.
Gailim ir pieši.Pu’nni kik u’m (~ lōlab) katūks pǟl – se si’z u’m tu’lka’j.
Sarkans gailis ir (~ dzied) uz jumta – tas tad ir ugunsgrēks.Kikīd kīrgastõbõd, līb mūdõsu’ggõ aigõ.
Gaiļi dzied, būs citāds laiks.
-
a)baltā ūdensroze(Nymphaea alba)
-
b)sniegbaltā ūdensroze(Nymphaea candida)
Kikīd at seļļi nemē pi’v, vāldad; lī’edõd kazābõd vie’d pǟl, ja ne ēdrõmõd kazābõd vie’d pǟl ī’ž, se jūr u’m vie’d sizāl.
Ūdensrozes ir tādas kā plauksta, baltas; lapas aug uz ūdens, un tie ziedi arī aug uz ūdens, tā sakne
-
Gaiļkangari
-
gaiļa bārda
-
a)parastā vīrcele(Linaria vulgaris Mill.)
-
b)gaiļbiksīte(Primula veris)
-
gaiļu laiks, gaiļi,
e’žmi kikīd āiga
pirmie gaiļituoi kikīd āiga
otrie gaiļi
-
saite
nī’emõ kikīm
govs saitenī’emõ kikmõ pānda
piesiet govi
-
gailene(Cantharellus cibarius)
-
siet linusetn
Kikūb, pi’vtäudkõks võtāb ja sidāb vi’zzõ piškīz kušt.
Sien linus, ar sauju ņem un sasien mazu kušķi.
-
tupēt
mǭ’zõ kikkõ
notuptiestijāld kikkõm īedõ
palikt bešā [~ tupam tukšā]Mīez kikūb lōdan allõ.
Vīrs tup zem galda.Ta lekš kikkõs je’ddõpē’ḑõn.
Viņš tupus, [rāpus] devās uz priekšu.
-
Ķikans, Ķikanu upīte, Ķikna, Sīkragupīte
-
Ķikanu kalns
-
tālskatis, ķīķeris
-
raudzīties ar tālskati, ķīķerēt
Ta kīkõrtõb kīkõrõks.
Viņš skatās ar tālskati.
-
gailene(Cantharellus cibarius)
-
steidzināt
Ta kīkšõb, ku tuoizõn lǟ’b ki’bḑõ.
Viņš steidzina, ka otram iet sūri.
-
a)ķīla
kī’lõks võttõ
ņemt ķīlāmingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
par kādu lietu dot ķīlāMa āndab eņtš pǟ kī’lõ.
Es lieku savu galvu ķīlā.Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. -
b)
-
melnā dzilna(Dryocopus martius)
-
skaņa
Sīe lillõn u’m jõvā ki’l.
Šai stabulei ir laba skaņa.
-
skaņalingv
-
ciems
-
sēja
Mingi kīla, seļļi vīļa.
Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].
-
sējas laiks
-
sējējs
-
augu sekaetn
-
ciema klajums
-
ciemkukulis
-
ciemiņš, viesis
kutsõmõt kilāli
neaicināts ciemiņš
-
viesmīlīgs
-
cieminieks, ciema vīrs
-
sējas nedēļa
-
šķinda
mȭkõd kilāndõks
zobenu šķinda
-
cieminieks
-
ciema ļaudis
-
apmeklētājs
-
skaņot
Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ.
Muzikanti saskaņo savus instrumentus.
-
apciemot
-
ciema vecākais
-
sētuveetn
Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ.
Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā.
-
krauķis(Corvus frugilegus)
-
a)skaida
kīldidi kuoŗŗõ
lasīt skaidasKus pūdõ ra’dļõb, sǟ’l kīldõd pu’ddõbõd.
Kur koku cērt, tur skaidas lec. -
b)vairogs
-
bruņukuģis
-
bruņurupucis
-
saderināt
-
sējas laiks
-
saderināšanās
-
saderināties
-
vairogdziedzerisanat
-
a)spalgs
kildzi kīela
spalgs zvans -
b)skaļš
ki’ldzi ēļ
spalga balsski’ldzi ēļ
skaļa balss
-
džinkstēt
Kīela ki’ldziņtõb.
Zvans džinkst.
-
skaļums
-
riba
Ta mūrdiz kilglū kațki.
Viņš salauza ribu.Ānda tuoizõn pierz, sit ī’ž leb kilglūd.
Iedod otram pakaļu – dirs pats caur ribām.
-
kliegt, spiegt
-
mirdzēt, spīdēt
-
sānvējš
-
skaņalingv
-
skanīgs
Stalte u’m kȭlbatõn jõvīst ki’llijiži sõņdi.
Stalte ir izmantojis labskanīgus vārdus.
-
sēt
mǭ si’zzõl killõ
iesēt zemēIzā kīlab.
Tēvs sēj.Ma kīliz.
Es sēju.Ma kīlab ka’ggiŗi nurmõ, borkini dū’obõ.
Es sēju auzas laukā, burkānus dobē.
-
a)skanēt
Ma kūliz ki’llõm loulõ.
Es dzirdēju skanam dziesmu. -
b)rībēt
Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb.
Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina.
-
Kilmiņi
-
aukstums, sals
rǭžki kilmõ sǭdõ
nedaudz apaukstētiesMa u’m sǭnd kilmõ.
Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu].Kīlma pī’lõb.
Aukstums pieturas.Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.
Aukstums neļauj iet tālāk.Līb kilmõ.
Būs aukstums.Uksõst tulāb kīlma.
No durvīm nāk aukstums.Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.
Aukstumā neiet uz priekšu.
-
auksts
kīlma āiga
auksts laikskīlma rištīng
auksts cilvēksMi’nnõn u’m kīlma.
Man ir auksts.Āiga īeb kīlmaks.
Laiks kļūst auksts.U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.
Ir tik auksts, ka jādreb.Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.
Rokas ir tik aukstas kā mironim.Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.
Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas.Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.
Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus.
-
saldējamā iekārta
-
a)saldēt
Ma u’m kīlmatõn ēņtšta.
Es esmu apsaldējies.Alā kīlmat ēntšta!
Nesasalsti! -
b)sasalt, aizsalt
Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi.
Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes.
-
saldēts
-
sals
Kīlmatõks vȯlks tä’m võttõn.
Sals būtu viņu paņēmis.
-
saldējums
-
Kīlmiņu valks, Baķupe
-
aukstasinīgs
-
a)sasalt
jeiõ kilmõ
sasalt ledūkangtõks kilmõ
sasalt stīvamkūoḑizõks kilmõ
sasalt taisnamvi’zzõ kilmõ
aizsaltjarā kilmõn ne’i ku kringiļ (~ siļk)
sasalis kā kliņģeris (~ reņģe)Mie’r kīlmab vi’zzõ.
Jūra aizsalst. -
b)salt
Mi’nnõn kīlmabõd kädūd.
Man salst rokas.
-
saaukstēties, apaukstēties
-
sasalis, nosalis
kilmõnd na’ggõrd
apsaluši kartupeļi
-
ķīlnieks
-
kilograms
-
kilometrs
-
kilometrs
-
rokas dzirnavas, dzirnasetn
-
kilovats
-
kilovatstunda
-
a)ķīlāt
jarā kī’lõ
ieķīlāt -
b)saderināt
-
c)izpirkt ķīlu
Ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
Šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.
-
maza bute
-
Dižais Rāksts
-
šķilteris (etn.)
perīmī’ed va’ildõst ulzõvēļdõd kīltard
no saimnieku vidus izvēlēti šķilteri
-
spēlēt mūzikas instrumentu
-
melnā dzilna(Dryocopus martius)
-
ķīlis
pūstõ kīļ
koka ķīlisroudi kīļ
dzelzs ķīlisKīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ.
Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās.Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn.
Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk.Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg.
Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu.Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ.
Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā.Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks.
Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni.
-
ķīlismar
kuo’ig kīļ
kuģa ķīlisKīļõn pǟlõ tu’lbõd va’dmõld.
Uz ķīļa nāk vadņi.
-
atkala
-
spīdīgs, gluds
kīļaz jei
atkalakīļaz ki’v
spīdīgs akmens
-
plikgalvis
-
spīdēt
Jei kīļaztõb.
Ledus spīd.
-
vairogs
-
a)sāns, puse
kakš kīlta – jõvā ja kurā
divi sāni – labais un kreisaisKīer jõvā kilg pǟl!
Pagriezies uz labajiem sāniem!Sīe ažān at kakš kīlta.
Šai lietai ir divas puses. -
b)bortsmar
-
sānu, blakus
kiļgi tubā
blakus istabami’n kiļgi
man blakus esošs
-
a)apkārtceļš
-
b)sānceļš
lǟ’dõ pi’ds kiļgiztriekkõ
aiziet neceļosSe ažā i’z lǟ’ õigizõ kūožõ, se lekš kiļgiztriekkõ.
Šī lieta neaizgāja uz pareizo vietu, tā aizgāja neceļos.
-
sieks
Ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ.
Vienā vakā ir bijuši desmit sieki.Kiļmõks āigiz ka jo’vḑi ja tie’rrõ.
Ar sieku mērīja arī miltus un graudus.
-
ķīlēties
vi’zzõ kīļõ
ieķīlēties
-
ķīlēt
-
maza bute
Kīļpõd ta ildīņ ētiz mie’rrõ tā’giž.
Mazās butes viņš tūlīt iemeta atpakaļ jūrā.
-
desmit
-
ķimeņmaizīte
-
desmits
-
ķimene(Carum carvi)
-
ķīmija
-
ķīmisks
-
salns
kimīļ i’bbi
salns zirgs, salnis
-
desmitkārtīgs
-
desmitdaļa
-
pušķis
puțkõd kimp, ikš buket
ziedu pušķis, viena buķete
-
a)ķeza, sprukas
kimpõ īedõ
nokļūt ķezākimpõ pānda
ievilkt ķezākimpõ sǭdõ
iekulties ķezākimpsõ vȱlda
būt sprukāsMa ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ.
Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā.Ma panāb si’n kimpõ.
Es iedzenu tevi sprukās. -
b)nepatikšanas
Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm.
Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies. -
c)nemiers
nemē kimpõks i’ļļõ võttõd
kā nemiera pārņemts
-
sile
-
vīksna(Ulmus laevis)
-
arājs
-
cimds
kīndazt (~ kindidi) ku’ddõ
adīt cimdu (~ cimdus)vāldad kindõdõks jū’rõ lǟ’dõ
iet klāt ar baltiem cimdiem
-
a)art
Ta kīndab mǭdõ, tī’eb mǭ pī’emdõks.
Viņš ar zemi, padara zemi mīkstu. -
b)rušināt
Ta kīndab na’ggiri, ajāb dū’obõd i’lzõ.
Viņš rušina kartupeļus, apar vagas.
-
cimdu pāris
Mi’nnõn u’m ikš kindõdpǭr.
Man ir viens cimdu pāris.
-
cimdu pāris
-
slieksnis
-
Rīgas olekts (21 colla = 0,533 m)etn
-
olekts mērs
-
elkonis
Āigiz immõr kīndõrpū, se u’m kīndõr pitkit.
Mērīja [audumu] ap elkoni, tas ir elkoņa garumā.Ma rabīz eņtš kīndõrbū jarā.
Es sasitu savu elkoni.
-
elkoņa kaulsmed
-
aramais laiks
-
arums
-
aramzeme
-
kino
Ta lǟ’b ǭrastiz kinō.
Viņš reti iet uz kino.
-
Kihnu
-
Ķīna
-
nags
Kīndõd knaššõ ēdrikšõbõd.
Nagi skaisti zied.Mustā verm u’m kīndõd allõ.
Melna krāsa ir zem nagiem.Sūrd kīndõd attõ ne’i ku kuļļõn.
Lieli nagi kā vanagam.Ma u’m tä’m kīndõd va’isõ; sūormõd ne’i vizās ä’b pidāt.
Es esmu viņa nagos, pirksti tik stingri netur.Ta pidāb sīnda eņtš kīndõdõks.
Viņš tur tevi savos nagos.Sa ūod tikkiž eņtš kīndõdõks ku’bbõ kīskõn, mis si’nnõn u’m.
Tu esi visu ar saviem nagiem kopā sarausis, kas tev ir.
-
šķūnis
-
aramzeme
-
lemesisetn
-
svece
-
asara
Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ.
Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu.Kīņḑõld vīerõbõd.
Asaras rit.Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn.
Asaras birst kā ronēnam.Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā.
Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās.
-
svečturis
-
kroņlukturis, kāzu lukturisetn
-
sveču diena (2. februāris)
-
smidzināt
-
smelgt, tirpt
A’ž mi’nnõn kīlmabõd kädūd ja tulāb tu’bbõ, si’z suormtutkāmõd pȯ’ddõbõd, si’z kīņḑõltõb, sūormõd kīņḑõltõbõd.
Ja man rokas salst un ienāku istabā, tad pirkstu gali sāp, tad smeldz, pirksti smeldz.
-
asarains
-
cūciņasmed
-
žoklisanat
-
liekšķere
kipīļõks lǭjast vietā eitõ
mest ūdeni no laivas ar liekšķeri
-
liekšķerēt
Mǭdõ kipīļtiz lä’bḑõks pa rǭziņ, la’z ta vȯlkõ pī’emdõ.
Zemi liekšķerēja ar lāpstu pa druskai, lai tā būtu mīksta.
-
padzīt atpakaļ
Kipīņtõb ibīztõ tā’giž.
Zirgu padzen atpakaļ.
-
a)kāpties
kilgõ kippõ
pakāpties sāņusI’bbi kipūb.
Zirgs kāpjas atpakaļ.Kip tā’giž!
Atkāpies! -
b)lekt
je’ddõpē’ḑõn kippõ
lekt uz priekšu
-
cepetis
-
saskābt
-
kūkums, kumpums
kīrsõ kǟ’dõ
staigāt ar kūkumu
-
pakausisanat
ki’rrõ sõ’vvõ
kasīt pakausiKi’r pȯdūb.
Pakausis sāp.
-
parastais elsis(Stratiotes aloides)
-
cirvis
kīrazt keijõ
trīt cirvikirrõks ra’dļõ
cirst ar cirvi
-
ķirbis(Cucurbita pepo)
-
kaislība
-
dziedāt (par gaili)
Kik kīrgastõb.
Gailis dzied.
-
Kirgizstāna
-
raibaļa
-
zīriņš(Sterna)
-
pakauša kaulsanat
-
piets
kirrõsīlmaks ra’bbõ
sist ar pietu
-
pakauša asinsvadianat
-
ķiršoga
-
ķirsis(Cerasus avium; Cerasus vulgari)
-
ķirsis
-
šķirsts
-
plāna ledus kārtiņa
-
pakausis (aubei, cepurei)
-
kas, kurš
ikštäuž, kis
vienalga, kas ~ kurškīend siegāst ka tēg ūot kutstõd
no kuru vidus arī jūs esat aicināti
-
plēsoņa
-
plēsīgs
-
a)plēst, raut, plosīt
kä’dst kīskõ
izraut no rokāmibūkši kīskõ
plēst matusnīņi kīskõ
plēst lūkusjarā kīskõ
norautkațki kīskõ
saplēst, pārrautlǭigi kīskõ
pārplēstulzõ kīskõ
izraut;Kalāmī’ed i’zt võitõ jettõ touvõ kä’ddõ eņtš tõurõd võrgõd jarā kīstõbõks.
Zvejnieki nevarēja atstāt savus dārgos tīklus vētras varā saplosīšanai.Või sa tǭ’d mīnda lǭigi kīskõ?
Vai tu gribi mani pārplēst?Pi’ņ kīskiz mīnda bikšõraigāst
Suns plēsa mani aiz bikšu starām.Ta kīskõb tegīž ibūkši eņtšõn.
Viņš atkal plēš sev matus. -
b)plēsties
Kīskõb ne’i, ku kǭrad lǟ’bõd pi’ds ga’isõ.
Plēšas tā, ka spalvas iet pa gaisu. -
c)uzplēst
kīskõ i’lzõ
uzplēstSīe atmatā kīskiz i’lzõ.
To atmatu uzplēsa. -
d)plūkt
-
ķīselis
-
dzēšana
Ro’vzt loptīzt kistāntimizt.
Ļaudis beidza dzēšanu.Ro’vzt sait kistāntimizõks tuoimõl.
Ļaudis tika ar dzēšanu galā.
-
dzēst
tūlda kistāntõ
dzēst ugunikalkõ kistāntõ
dzēst kaļķusjūomiznälgõ kistāntõ
dzēst slāpesu’lzõ kistāntõ
nodzēstvõlgõ kistāntõ
dzēst parāduMī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm.
Vīri skrēja dzēst mežu.Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks.
Uguni nodzēš ar ūdeni.
-
dzēšgumija
-
dzist
Tu’ļ īrgõb kistõ.
Uguns sāk dzist.Tu’ļ kistūb.
Uguns dziest.Tä’m ārmaztimi pakānd kistīz.
Viņa mīlestība drīz izdzisa.
-
ķīsis(Acerina cernua)
-
atkarpe
-
ķite
-
kurinātājs
-
apkure
-
a)teiciens
-
b)teika
-
c)izteiciens
-
ravēt
Ta kitkūb na’ggiri.
Viņš ravē kartupeļus.
-
mednieks
-
a)teikt, sacīt
tā’giž kītõ
atteiktulzõ kītõ
izteiktvastõ kītõ
atbildētä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt
nesaka ne sausu, ne slapjuä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ
nesaka ne melnu, ne baltuMa kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks.
Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dēvita ezeru.Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ.
Tu saki viņam acīs [~ mutē].Ta pǟgiņ kītõb.
Viņš daudz pļāpā. -
b)slavēt
Ta kītiz ēņtšta kovālõks.
Viņš teica sevi gudru [esam]. -
c)paust
Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ.
Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku.
-
slavens
-
sakāmvārds
-
a)uzslava, slava
kītõks ja o’v
slava un gods -
b)teika, teiksma
-
ieteikuma vēstule
-
slavas dziesma
-
teikumslingv
-
šaurs
kitsāz a’m
šauri [vīriešu] svārkikitsõd rūimõd
šauras telpas
-
medību rags
-
ķīļbārdiņa
-
kurinātājs
-
a)kurināt
ǭ’jõ kittõ
kurināt krāsniMa si’nnõn kitāb!
Es tev sakurināšu [pirti]! -
b)dedzināt
jarā kittõ
nodedzinātrǭ’gidi kittõ
dedzināt žagarustēgaļi kittõ
dedzināt ķiegeļustõrrõ kittõ
dedzināt darvuTa kitāb sōna jarā.
Viņš nodedzina pirti. -
c)karsēt
Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks.
Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu.Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb.
Uzkarsēts, tad tas kvēlo. -
d)svilināt
Pǟva kitāb, u’m lǟ’mõst vǭŗõ!
Saule svilina, jāiet ēnā.
-
ķitēt
Ta kitūb lä’b rūtõd vi’zzõ.
Viņš aizķitē loga rūtis.
-
kurināmais, degviela
Kittõb u’m se, mis ma kütan.
Kurināmais ir tas, ko es kurinu.
-
malka
Ma tī’eb kittõb pūḑi.
Es gatavoju malku.
-
apdegums
-
smilkstēt
Se kīukõb, kīen ki’bḑi u’m.
Smilkst tas, kam sāp.
-
smilkstēt
Pi’ņ ki’uņõb eņtšõks.
Suns smilkst savā nodabā.
-
ietiepība, stūrgalvība, spītība
-
ietiepīgs, spītīgs, stūrgalvīgs
kiužiji läpš
ietiepīgs bērns
-
videorullītis; tīzeris
-
ietiepība, spītība, stūrgalvība
Siedā kiužimizt u’m mūrdamõst.
Tā spītība ir jāsalauž.
-
tiepties
-
tirdīt
Alā kiuž mīnda!
Netirdi mani!
-
akmens
vastõlikkimiz ki’v
piedauzības akmensne’i ku ki’v sidām pǟl
kā akmens uz sirdskivīdi murdõ
lauzt akmeņuskivīdi pouktõ
šķelt akmeņusI’zt jetāt ki’v ki’v pǟlõ.
Neatstāja akmeni uz akmens.Kivīd räukõbõd.
Akmeņi brēc.
-
a)ķīviņš
-
b)ķilda
kīvõ nustõ
izraisīt ķildukīvõ vie’ddõ
ķildoties
-
akmens laikmets
-
a)klints
-
b)iezis
-
ilknis
Õpkõn at ki’vgõd.
Kuilim ir ilkņi.
-
akmeņčakstīte(Oenanthe oenanthe)
-
akmeņu krāvums
-
akmens šķelšana
-
akmeņogle
kivīdtungiļi kouvõ
rakt akmeņogles
-
ķildīgs
-
ķildīgums
-
ķīvīte(Vanellus vanellus)
-
akmens dzīvojamā ēka
-
mūra māja, akmens māja
-
akmeņains
ki’vlimi rānda
akmeņaina jūrmala
-
ķīvēties, ķildoties
Lapst kīvõbõd.
Bērni ķildojas.
-
ķivere
-
akmens tilts
-
akmeņsāls, rupjā sāls
-
akmenājs
-
pārakmeņoties
-
jautājuma zīme
-
a)iztaujāt
-
b)pratināt
Vǟnta aprink jū’ondiji Šmitmaņ irgõn ki’zlõ tǟnda.
Ventspils apriņķa vadītājs Šmitmanis sācis viņu pratināt.
-
a)jautājums
-
b)pieprasījums
-
a)jautāt, vaicāt
Ma kizūb si’n kä’dst ainõ eņtš pierāst.
Es vaicāju tev zāles priekš sevis. -
b)prasīt
Sīen sai jū’rõ druktõd ki’zdõd mõtkõks tekst.
Tam tika piedrukāts teksts ar prasīto saturu.