Sabroutšõnd pǟgiņ skrūodiļi un keng-šepidi Pūts-spīegiļ jūrõ kūldõm siedā kovāltõ, mis ta näntõn opātõb. Pūts-spīegiļ um kītõn: “Ma set sīepierāst tēḑi kutsīz un täddõn kītiz, algõ tēg siedā jarā unnõtõ (!) .” Se um vȯnd Pūts-spīegiļ perri nik, mis ta um tīend. Pierrõ siedā ta um iend rujāks un tieudõn, ku tämmõn līb kuolõmõst. Sīepierāst ta pand atnutām päppõ, laz se āndag tämmõn jumāl-leibõ. Nänt sõnād ku ta nokītõn, kuolõn ta jarā neiku jegā-ikš rištõd rišting. Sǟl touvõs ta ka miriņdõn armõ äb ānda, sīepierāst vȯndzi, kis paldīņ äb kūol.” Kr 47 Mikš-pierāst Mōzõn vȯļ lǟlam kēļ