Nu, um ni teit, kōzgõnd. Ni ta kutsīz eņtš veļīd kōzgõndz. Mīnda kutsīz kah. Minā ka nei knaššõ ēdiz: minnõn vȯļțõ glōzõst kǟngad, papierõst kleit un tsukkõrõst kibār. Un ni ma dāņtšiz neijen, ku rabīz jālgaq vastõ põrāndt un pieksīz kǟnga kațki. Ni min vȯļ nei uid. Minā lekš ulzõ. Tarān aigās vȯļțõ pakkõld. Ma pugīz sīņe alā. Min tsukkõrõst kibar sulīz järā. Ni ma ei paļļõks. Ni tuļțõ kōzgõnikād ulzõ, ne lakizd bisse/ mis se. Näntõn iz ūo jemīņ lēḑi. Ni ne vȯļtõ nopistõnd mīnda ka īņe. Līvõdõn iz ūo laiḑi, sīepierāst ne iz tīedatõ, kui laz ļ m mier sōgõd. Murāgõl kei üļimi rāndanaigas, set ǖtõ mõtlõs, kui eņtš rovz vȭrist võiks pästõ ja üļ mier vīdõ. Üļimi, algõ set vȭrõd alā vȭlgõ īemõst, vȯļ vaļmõz ammõ andõ ja tȭitīz kurēn až ta sīlda tīeb, eņtš jeng. Kakš kāndamtõ ta vȯļ jõvā mierrõ vīnd, ku kik kīrgaztiz. Kōdstõ ežmõst kāndamõstõ, mis kurē jōdiz mierrõ eitõ, sugīz Kūolka nanā. Vȯnd kurē vel kuolmõz süļ-täud sōnd mierrõ vīdõ, siz līvõd vȯlkstõ võinõd kūjād jālgadõks üļ mier lǟdõ.