64. Kui vanā Zūonkõ skūolõ lǟdsõ rikkõks sai Se vȯ’ļ vanāst, ku ve’l vȯ’ļ kē’mõst izāndõd tīesõ. Set mingi ǭra um mȯizõ tīestõ vāldiņ sǭnd. Seļļistõn si, z izānd um andõn mǭjpāikidi rent pǟlõ. Ikš seļļi um vȯnd ka vanā Zūonkõ. Vä’ggi lǟlamstiz um vȯnd tīedõ tīemõst, la’z eņtš naizt lapst võigõ i’llõ pi’ddõ ja izāndõn ve’l rentõ ka maksõ. Vȯnnõd ka kū’oḑõn seļļizt lǟlamõd āigad, ku amādõn um vȯnd veitõ kä’d jūsõ. Pǟgiņ perīmē’ḑi ä’b ūotõ sõitõnd rentõ maksõ, nēḑi izānd tõitõn kǭrandist u’lzõ viskõ. Bet vanā Zūonkõn āt vȯnnõd rikkõd sugūd Dūoņigs. Ta lǟ’nd nänt jū’rõ ja kaibõn eņtš ädā. Sugūd ä’bțõnd rǭ’kõks, ne’i ku vanā Zūonkõ sǭnd rent jarā maksām. Ta vie’ddõn paŗīmõd ǭ’rõnd sälgõ ja lä’nd sūrizānd jū’rõ. Zūonkõ um vȯnd vä’ggi kõ’zzi i’ļ ne’i ä’bõigiz kȭrda, mingi sīḑš īlmas u’m. – Se kis ī’ž mingizt tīedõ ä’b tīe, se jelāb sūrsõ knaššõs nīnõs ja sīeb a’mmõ jõvāmt ī’d, bet tä’mmõn, kis jelāb īed pǟvad le’bbõ, ä’b ūo pigā mis sū’zõ pistõ, ä’b ka jõvīst rentõ mis maksõ. Agā Agā tä’mmõn sugīd ä’b vȯlkstõ seļļizt mõtkõd tunnõd mīelõ, a’ž ä’b vȯlks vȯnd si’gži vä’ggi lie’ggi riek ja kuolmkimdõ verštõ seļļizt riekkõ aigõmõst; si’z umītigid jegā ī’dõn sidām tulāb kõ’zzõ tǟdõks i’ļ seļļiz ä’ bõigiz jelāmiz. Bet mis sa vagāmīez la’z ti’egõ, lē’mõst ī’d set um eņtš riekkõ! Ja vanā Zūonkõ lǟ’nd ja pä’zzõn ka Dūoņigõ: Ikš õigi līvli umītigid ä’b tund seļļizt a’žžõ, mis ta ä’b võiks agā agā äb sȭitaks tī’edõ.