46. Taļšpivād vȯdlimi Se vȯ’ļ mingizt āigastõd pie’rrõ suo’ddõ, ku mä’ddõn i’z ūo ne’i je’nnõ rǭ’dõ ku paldiņ. Ka paldiņ siedā u’m veitõ, bet si’z vȯ’ļ veitim. I’z sǭmõ mittõ tsukkõrt ja pīenidi jo’vḑi, kus si’z ni seļļiži tūoliži tūltouvidi. Sīesa’ggõl tsukkõr a’zmõs kȭlbatizmõ „ekstratsukkõrt“ ja pivādõks ǟma ūdiz sūŗikakīdi. Kui jõvīst ne maitsizt kūja liestāks agā agā vȭidagõks! Vȯ’zzõ ka sīes’ggõl sai set maitsõ, siedā vȯ’ļ pidāmõst āia āiga pierāst. Tu’ļtõ taļšpivād. Ku ne āt le’žgõl, siedā tīedizmõ sīestõ, ku sūrd ro’vz īrgizt ī’dstī’d jemīņ i’ļ nänt rõkāndõ; ma umīțigid mūoštiz āigarǭntisr ka vaņțļõ. ēg lapst jubā set nädīļt je’dsõ pi’vḑi ajīzmõ va’nbizton pǟlõ, la’z tī’egõ mä’ddõn ka pivād kūzõ. Bet ne, mä’ddõn sūr mu’rkõks, kītiztõ vastõ, ku ä’b vȯļļi ä’b kīņḑiļi, ä’b ka mūdõ kūzõ jū’rõ pa’ndõb. Perīzõks umīțigid va’nbizt ka īrgizt teļļõ pivādkūzõ tīemiz pǟlõ. Sīe si’gži tapīz mǭ’zõ mä’d vanā nī’emõ ja ne’i si’z vȯ’ļ sūrjelāj ra’zzõ. – Ī’d ȭ’dõg vanāǟma īrgiz va’llõ kīņḑiļi. Ta sulātiz ra’zzõ ja valīz sīe seļļizõ la’igõ lemḑiksõ, kus vȯ’ļ sizāl tuļīzt vietā. Vie’d i’zzõl, kui vanāǟma sēļțiz, valāji sīestõ, ku si’z ä’b vȯļļi rǭz kīņḑõld pierāst ra’zzõ draigõmõst ja sǭji ka paŗīmstiz valāmiz jū’rõ. Vāņ, razā umīțigid zēļgõb vie’d pǟlõ. – Daktīdi ta te’i paklist lāngast. Ku ni tikkiž ne’i vȯ’ļ vaļmõz, si’z īrgiz ī’ž kīņḑõld valāmi. – Siedā mi kil valāmizõks ä’b või nuttõ, paŗīmstiz kastāmizõks. Vanāǟma kastīz lānga razā si’zzõl ja pa’ņ, la’z jū’rõ akkõn razā kōgõg, si’z tei ne’iī’ž ūdstiz, koņtš lānga immar vȯļ kōgõn kīņḑõl jamdit ra’zzõ. Ni vȯ’ļ kīņḑõl vaļmõz. Siedā vītõ ta tei pǭrkimgõn kīņḑõlt. Ne ni kil i’zt ūotõ ne’i knaššõd ku būoḑštõ vȯstõt, bet – joutõm, kui võib; rikāz, kui tǭ’b.