46. Taļšpivād vȯdlimi Se vȯ’ļ mingizt āigastõd pie’rrõ suo’ddõ, ku mä’ddõn i’z ūo ne’i je’nnõ rǭ’dõ ku paldiņ. Ka paldiņ siedā u’m veitõ, bet si’z vȯ’ļ veitim. I’z sǭmõ mittõ tsukkõrt ja pīenidi jo’vḑi, kus si’z ni seļļiži tūoliži tūltouvidi. Sīesa’ggõl tsukkõr a’zmõs kȭlbatizmõ „ekstratsukkõrt“ ja pivādõks ǟma ūdiz sūŗikakīdi. Kui jõvīst ne maitsizt kūja liestāks agā agā vȭidagõks! Vȯ’zzõ ka sīes’ggõl sai set maitsõ, siedā vȯ’ļ pidāmõst āia āiga pierāst. Tu’ļtõ taļšpivād. Ku ne āt le’žgõl, siedā tīedizmõ sīestõ, ku sūrd ro’vz īrgizt ī’dstī’d jemīņ i’ļ nänt rõkāndõ; ma umīțigid mūoštiz āigarǭntisr ka vaņțļõ. ēg lapst jubā set nädīļt je’dsõ pi’vḑi ajīzmõ va’nbizton pǟlõ, la’z tī’egõ mä’ddõn ka pivād kūzõ. Bet ne, mä’ddõn sūr mu’rkõks, kītiztõ vastõ, ku ä’b vȯļļi ä’b kīņḑiļi, ä’b ka mūdõ kūzõ jū’rõ pa’ndõb. Perīzõks umīțigid va’nbizt ka īrgizt teļļõ pivādkūzõ tīemiz pǟlõ.