U’m irgõn pū’gõ piški brīz, ja ni võib vä’ggi knaššõ pūŗitõ i’lzpēņ. Kǭrli u’m vä’ggi rȭmli, ku sǭb ne’i pūŗitõ. Kus si’z ni ve’l u’m se knaš vaņțļimi mǭ pǟlõ! Jelūd, kȭnkad ja tikkiž āt ne’i vȭrõd, ku sugīd ä’b või kītõ, mingi kūož jegāikš u’m. Ku lǭja sǭb munt »strīpõ», izā āigõb vietā. U’m kǭ’dõks sildõ. »Kǭļõmõst eitõ», ta kīõb pušnikān. »Mis si’z mūdõ», se kītõb vastõ. Rõkāndõbõd võtām amā e’žmiz ve’žgõr kaņțõ lūom.