Vārdi
kīl
{kī’l}
lietvārds 137’
  • a)
    ķīla

    kī’lõks võttõ
    ņemt ķīlā

    mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
    par kādu lietu dot ķīlā

    Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ.
    Es lieku savu galvu ķīlā.

    Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
    Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.

  • b)
kil1
{kil}
lietvārds 123
  • melnā dzilna
    (Dryocopus martius)
kil2
{ki’l}
lietvārds 73
  • skaņa

    Sīe lillõn u’m jõvā ki’l.
    Šai stabulei ir laba skaņa.

kil3
{ki’l}
lietvārds 73
  • skaņa
    lingv
kil4
{ki’l}
apstākļa vārds
  • pietiekami, gana

    ki’l vȱlda
    būt gana

    Mä’ddõn u’m ki’l.
    Mums ir gana.

kil5
{ki’l}
saiklis
  • gan

    ki’l ... ki’l
    gan ... gan

    ki’l ne’i ... ki’l ne’i
    gan tā ... gan šā

    Ki’l ta tulāb.
    Gan viņš nāks.

kilā
{kilā}
lietvārds 39
  • ciems
kīla
{kīla}
lietvārds 43
  • sēja

    Mingi kīla, seļļi vīļa.
    Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].

kīlaāiga
{kīla|āiga}
lietvārds 33
  • sējas laiks
kilāb
{kilāb}
apstākļa vārds
  • a)
    laikam
  • b)
    diez vai
kīlaji
{kīlaji}
lietvārds 175
  • sējējs
kīlakȭrda
{kīla|kȭrda}
lietvārds 46
  • augu seka
    etn
kilālagdõ
{kilā|la’gdõ}
lietvārds 118’
  • ciema klajums
kilālēba
{kilā|lēba}
lietvārds 21
  • ciemkukulis
kilāli
{kilāli}
lietvārds 188
  • ciemiņš, viesis

    kutsõmõt kilāli
    neaicināts ciemiņš

kilālizlõpsnā
{kilāliz|lõpsnā}
īpašības vārds 42
  • viesmīlīgs
kilāmīez
{kilā|mīez}
lietvārds 158
  • cieminieks, ciema vīrs
kīlanädīļ
{kīla|nädīļ}
lietvārds 221
  • sējas nedēļa
kilāndõks
{kilāndõks}
lietvārds 193
  • šķinda

    mȭkõd kilāndõks
    zobenu šķinda

kilānikā
{kilānikā}
lietvārds 41
  • cieminieks
kilārovz
{kilā|ro’vz}
lietvārds 159
  • ciema ļaudis
kilās
{kilās}
apstākļa vārds
  • ciemos, viesos

    kilās kǟ’dõ
    iet ciemos

kilāstiji
{kilāstiji}
lietvārds 176
  • apmeklētājs
kilāstõ1
{kilāstõ}
darbības vārds 53a
  • skaņot

    Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ.
    Muzikanti saskaņo savus instrumentus.

kilāstõ2
{kilāstõ}
darbības vārds 53a
  • apciemot
kilāvagāŗ
{kilā|vagāŗ}
lietvārds 216
  • ciema vecākais
kīlavakā
{kīla|vakā}
lietvārds 41
  • sētuve
    etn

    Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ.
    Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā.

kīlavaŗīkš
{kīla|vaŗīkš}
lietvārds 194
  • krauķis
    (Corvus frugilegus)
kild
{kild}
lietvārds 94
  • a)
    skaida

    kīldidi kuoŗŗõ
    lasīt skaidas

    Kus pūdõ ra’dļõb, sǟ’l kīldõd pu’ddõbõd.
    Kur koku cērt, tur skaidas lec.

  • b)
    vairogs
kildkuoig
{kild|kuo’ig}
lietvārds 60
  • bruņukuģis
kildkūona
{kild|kūona}
lietvārds 43
  • bruņurupucis
kīldõ
{kī’ldõ}
darbības vārds 53a’
  • saderināt
kildõbāiga
{kildõb|āiga}
lietvārds 33
  • sējas laiks
kīldõkst
{kī’ldõkst}
lietvārds 192’
  • saderināšanās
kīldõkstõ
{kī’ldõkstõ}
darbības vārds 53’
  • saderināties
kildrougõz
{kild|ro’ugõz}
lietvārds 173’
  • vairogdziedzeris
    anat
kildzi
{ki’ldzi}
īpašības vārds 187’
  • a)
    spalgs

    kildzi kīela
    spalgs zvans

  • b)
    skaļš

    ki’ldzi ēļ
    spalga balss

    ki’ldzi ēļ
    skaļa balss

kildziņtõ
{ki’ldziņtõ}
darbības vārds 53’
  • džinkstēt

    Kīela ki’ldziņtõb.
    Zvans džinkst.

kildzistiz
{ki’ldzistiz}
apstākļa vārds
  • skaļi
kildzit
{ki’ldzit}
lietvārds 137’
  • skaļums
kilglū
{kilg|lū}
lietvārds 12
  • riba

    Ta mūrdiz kilglū kațki.
    Viņš salauza ribu.

    Ānda tuoizõn pierz, sit ī’ž leb kilglūd.
    Iedod otram pakaļu – dirs pats caur ribām.

kilgõ1
{ki’lgõ}
darbības vārds 51
  • kliegt, spiegt
kilgõ2
{ki’lgõ}
darbības vārds 51
  • mirdzēt, spīdēt
kilgõ3
{kilgõ}
apstākļa vārds
  • a)
    malā, sāņus

    kilgõ kippõ
    pakāpties malā

    kilgõ vȯidõ
    turēties sāņus, turēties malā

  • b)
kilgõ4
{kilgõ}
postpozīcija
  • blakus, pie

    Ta istīz uks kilgõ.
    Viņš apsēdās blakus durvīm.

Kīlgõdlūom
{Kīlgõd|lūom}
vietvārds 122
kilgõl1
{kilgõl}
apstākļa vārds
  • malā (virziens)

    kilgõl pānda
    nolikt malā

kilgõl2
{kilgõl}
apstākļa vārds
  • sānā, uz sāniem

    jõ’vvõl kilgõl
    uz labajiem sāniem

    ku’rrõl kilgõl
    uz kreisajiem sāniem

    Istā mi’n jõ’vvõl kilgõl.
    Sēdies man pie labā sāna.

kilgsõ
{kilgsõ}
postpozīcija
  • a)
    pie

    uks kilgsõ
    pie durvīm

  • b)
    blakus

    Ta istāb mi’n kilgsõ.
    Viņš sēž man blakus.

    Pī’l mi’n kilgsõ!
    Stāvi man blakus!

    Ta magūb mi’n kilgsõ.
    Viņš guļ man blakus.

kilgstõ1
{kilgstõ}
apstākļa vārds
  • no malas

    kilgstõ vaņtlõ
    skatīties no malas

    kilgstõ tieutõ sǭdõ
    uzzināt aplinkus

kilgstõ2
{kilgstõ}
postpozīcija
  • no (vietas, kas atrodas blakus)

    Ta lekš jarā mi’n kilgstõ.
    Viņš aizgāja projām no vietas, kas atrodas man blakus.

kilgtūļ
{kilg|tūļ}
lietvārds 200
  • sānvējš
Kīlgudlūom
{Kīlgud|lūom}
vietvārds
killiji1
{ki’lliji}
lietvārds 176’
  • skaņa
    lingv
killiji2
{ki’lliji}
īpašības vārds 176’
  • skanīgs

    Stalte u’m kȭlbatõn jõvīst ki’llijiži sõņdi.
    Stalte ir izmantojis labskanīgus vārdus.

killõ1
{killõ}
darbības vārds 15
  • sēt

    mǭ si’zzõl killõ
    iesēt zemē

    Izā kīlab.
    Tēvs sēj.

    Ma kīliz.
    Es sēju.

    Ma kīlab ka’ggiŗi nurmõ, borkini dū’obõ.
    Es sēju auzas laukā, burkānus dobē.

killõ2
{ki’llõ}
darbības vārds 29
  • a)
    skanēt

    Ma kūliz ki’llõm loulõ.
    Es dzirdēju skanam dziesmu.

  • b)
    rībēt

    Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb.
    Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina.

killõld
{killõld}
apstākļa vārds
  • diezgan, visai

    killõld sūr
    visai liels

kīlma1
{kīlma}
lietvārds 46
  • aukstums, sals

    rǭžki kilmõ sǭdõ
    nedaudz apaukstēties

    Ma u’m sǭnd kilmõ.
    Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu].

    Kīlma pī’lõb.
    Aukstums pieturas.

    Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.
    Aukstums neļauj iet tālāk.

    Līb kilmõ.
    Būs aukstums.

    Uksõst tulāb kīlma.
    No durvīm nāk aukstums.

    Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.
    Aukstumā neiet uz priekšu.

kīlma2
{kīlma}
īpašības vārds 46
  • auksts

    kīlma āiga
    auksts laiks

    kīlma rištīng
    auksts cilvēks

    Mi’nnõn u’m kīlma.
    Man ir auksts.

    Āiga īeb kīlmaks.
    Laiks kļūst auksts.

    U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.
    Ir tik auksts, ka jādreb.

    Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.
    Rokas ir tik aukstas kā mironim.

    Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.
    Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas.

    Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.
    Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus.

kīlmatimizaparāt
{kīlmatimiz|aparāt}
lietvārds 127
  • saldējamā iekārta
kīlmatõ
{kīlmatõ}
darbības vārds 53a
  • a)
    saldēt

    Ma u’m kīlmatõn ēņtšta.
    Es esmu apsaldējies.

    Alā kīlmat ēntšta!
    Nesasalsti!

  • b)
    sasalt, aizsalt

    Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi.
    Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes.

kīlmatõd
{kīlmatõd}
īpašības vārds 154
  • saldēts
kīlmatõks1
{kīlmatõks}
lietvārds 193
  • sals

    Kīlmatõks vȯlks tä’m võttõn.
    Sals būtu viņu paņēmis.

kīlmatõks2
{kīlmatõks}
lietvārds
  • saldējums
Kīlmaūrga
{Kīlma|ūrga}
vietvārds 46
  • Kīlmiņu valks, Baķupe
kīlmaverri
{kīlma|ve’rri}
īpašības vārds 182’
  • aukstasinīgs
kilmõ
{kilmõ}
darbības vārds 14
  • a)
    sasalt

    jeiõ kilmõ
    sasalt ledū

    kangtõks kilmõ
    sasalt stīvam

    kūoḑizõks kilmõ
    sasalt taisnam

    vi’zzõ kilmõ
    aizsalt

    jarā kilmõn ne’i ku kringiļ (~ siļk)
    sasalis kā kliņģeris (~ reņģe)

    Mie’r kīlmab vi’zzõ.
    Jūra aizsalst.

  • b)
    salt

    Mi’nnõn kīlmabõd kädūd.
    Man salst rokas.

kilmõ sōdõ
{kilmõ sǭdõ}
izteiciens
  • saaukstēties, apaukstēties
kilmõn
{kilmõn}
īpašības vārds 219
  • sasalis, nosalis

    kilmõnd na’ggõrd
    apsaluši kartupeļi

kīlnikā
{kī’lnikā}
lietvārds 41
  • ķīlnieks
kilogram
{kilo¦gram}
lietvārds 123
  • kilograms
kilomētõr
{kilo¦mētõr}
lietvārds 220
  • kilometrs
kiloutš
{kiloutš}
lietvārds 138
  • rokas dzirnavas, dzirnas
    etn
kilovat
{kilo¦vat}
lietvārds 79
  • kilovats
kilovatstuņḑ
{kilo¦vat|stuņḑ}
lietvārds 102
  • kilovatstunda
kīlõ
{kī’lõ}
darbības vārds 51
  • a)
    ķīlāt

    jarā kī’lõ
    ieķīlāt

  • b)
    saderināt
  • c)
    izpirkt ķīlu

    Ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
    Šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.

Kīlõbsūo
{Kīlõb|sūo}
vietvārds 12
kilpliestā
{kilp|liestā}
lietvārds 32
  • maza bute
kīltar
{kīltar}
lietvārds 218
  • šķilteris (etn.)

    perīmī’ed va’ildõst ulzõvēļdõd kīltard
    no saimnieku vidus izvēlēti šķilteri

kiltõ
{kiltõ}
darbības vārds 53a
  • spēlēt mūzikas instrumentu
kiļ
{kiļ}
lietvārds 129
  • melnā dzilna
    (Dryocopus martius)
kīļ1
{kīļ}
lietvārds 128
  • ķīlis

    pūstõ kīļ
    koka ķīlis

    roudi kīļ
    dzelzs ķīlis

    Kīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ.
    Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās.

    Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn.
    Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk.

    Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg.
    Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu.

    Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ.
    Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā.

    Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks.
    Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni.

kīļ2
{kīļ}
lietvārds 128
  • ķīlis
    mar

    kuo’ig kīļ
    kuģa ķīlis

    Kīļõn pǟlõ tu’lbõd va’dmõld.
    Uz ķīļa nāk vadņi.

kīļaz1
{kīļaz}
lietvārds 166
  • atkala
kīļaz2
{kīļaz}
īpašības vārds 166
  • spīdīgs, gluds

    kīļaz jei
    atkala

    kīļaz ki’v
    spīdīgs akmens

kīļazpǟ
{kīļaz|pǟ}
lietvārds 14
  • plikgalvis
kīļaztõ
{kīļaztõ}
darbības vārds 53a
  • spīdēt

    Jei kīļaztõb.
    Ledus spīd.

kiļb
{kiļb}
lietvārds 94
  • vairogs
kiļg
{kiļg}
lietvārds 110
  • a)
    sāns, puse

    kakš kīlta – jõvā ja kurā
    divi sāni – labais un kreisais

    Kīer jõvā kilg pǟl!
    Pagriezies uz labajiem sāniem!

    Sīe ažān at kakš kīlta.
    Šai lietai ir divas puses.

  • b)
    borts
    mar
kiļgi
{kiļgi}
īpašības vārds 184
  • sānu, blakus

    kiļgi tubā
    blakus istaba

    mi’n kiļgi
    man blakus esošs

kiļgiriek
{kiļgi||riek}
lietvārds 79
  • a)
    apkārtceļš
  • b)
    sānceļš

    lǟ’dõ pi’ds kiļgiztriekkõ
    aiziet neceļos

    Se ažā i’z lǟ’ õigizõ kūožõ, se lekš kiļgiztriekkõ.
    Šī lieta neaizgāja uz pareizo vietu, tā aizgāja neceļos.

kiļļizõl
{kiļļizõl}
apstākļa vārds
  • uz sāniem

    Ta magūb set kiļļizõl.
    Viņš guļ tikai uz sāniem.

kiļm
{kiļm}
lietvārds 94
  • sieks

    Ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ.
    Vienā vakā ir bijuši desmit sieki.

    Kiļmõks āigiz ka jo’vḑi ja tie’rrõ.
    Ar sieku mērīja arī miltus un graudus.

kīļõ1
{kīļõ}
darbības vārds 49
  • ķīlēties

    vi’zzõ kīļõ
    ieķīlēties

kīļõ2
{kīļõ}
darbības vārds 49
  • ķīlēt
kiļp
{kiļp}
lietvārds 94
  • maza bute

    Kīļpõd ta ildīņ ētiz mie’rrõ tā’giž.
    Mazās butes viņš tūlīt iemeta atpakaļ jūrā.

kīļta1
{kīļta}
apstākļa vārds
  • sāniski

    Lǟ’b kīļta.
    Iet sāniski.

    u’m kīļta, ī’d kilg pǟl.
    Ir sāniski, uz vieniem sāniem.

kīļta2
{kīļta}
prievārds
  • sānu

    kīļta laintõ
    sānviļņos

    kīļta tūldõ
    sānvējā