-
a)ķīla
kī’lõks võttõ
ņemt ķīlāmingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
par kādu lietu dot ķīlāMa āndab eņtš pǟ kī’lõ.
Es lieku savu galvu ķīlā.Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. -
b)
-
melnā dzilna(Dryocopus martius)
-
skaņa
Sīe lillõn u’m jõvā ki’l.
Šai stabulei ir laba skaņa.
-
skaņalingv
-
pietiekami, gana
ki’l vȱlda
būt ganaMä’ddõn u’m ki’l.
Mums ir gana.
-
gan
ki’l ... ki’l
gan ... ganki’l ne’i ... ki’l ne’i
gan tā ... gan šāKi’l ta tulāb.
Gan viņš nāks.
-
ciems
-
sēja
Mingi kīla, seļļi vīļa.
Ko sēsi, to pļausi [~ Kāda sēja, tāda pļauja].
-
sējas laiks
-
a)laikam
-
b)diez vai
-
sējējs
-
augu sekaetn
-
ciema klajums
-
ciemkukulis
-
ciemiņš, viesis
kutsõmõt kilāli
neaicināts ciemiņš
-
viesmīlīgs
-
cieminieks, ciema vīrs
-
sējas nedēļa
-
šķinda
mȭkõd kilāndõks
zobenu šķinda
-
cieminieks
-
ciema ļaudis
-
ciemos, viesos
kilās kǟ’dõ
iet ciemos
-
apmeklētājs
-
skaņot
Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ.
Muzikanti saskaņo savus instrumentus.
-
apciemot
-
ciema vecākais
-
sētuveetn
Kīlavakā pa’ņ kieudkõks ka’ggõlõ.
Sētuvi ar auklām uzkāra kaklā.
-
krauķis(Corvus frugilegus)
-
a)skaida
kīldidi kuoŗŗõ
lasīt skaidasKus pūdõ ra’dļõb, sǟ’l kīldõd pu’ddõbõd.
Kur koku cērt, tur skaidas lec. -
b)vairogs
-
bruņukuģis
-
bruņurupucis
-
saderināt
-
sējas laiks
-
saderināšanās
-
saderināties
-
vairogdziedzerisanat
-
a)spalgs
kildzi kīela
spalgs zvans -
b)skaļš
ki’ldzi ēļ
spalga balsski’ldzi ēļ
skaļa balss
-
džinkstēt
Kīela ki’ldziņtõb.
Zvans džinkst.
-
skaļi
-
skaļums
-
riba
Ta mūrdiz kilglū kațki.
Viņš salauza ribu.Ānda tuoizõn pierz, sit ī’ž leb kilglūd.
Iedod otram pakaļu – dirs pats caur ribām.
-
kliegt, spiegt
-
mirdzēt, spīdēt
-
a)malā, sāņus
kilgõ kippõ
pakāpties malākilgõ vȯidõ
turēties sāņus, turēties malā -
b)
-
blakus, pie
Ta istīz uks kilgõ.
Viņš apsēdās blakus durvīm.
-
malā (virziens)
kilgõl pānda
nolikt malā
-
sānā, uz sāniem
jõ’vvõl kilgõl
uz labajiem sāniemku’rrõl kilgõl
uz kreisajiem sāniemIstā mi’n jõ’vvõl kilgõl.
Sēdies man pie labā sāna.
-
a)pie
uks kilgsõ
pie durvīm -
b)blakus
Ta istāb mi’n kilgsõ.
Viņš sēž man blakus.Pī’l mi’n kilgsõ!
Stāvi man blakus!Ta magūb mi’n kilgsõ.
Viņš guļ man blakus.
-
no malas
kilgstõ vaņtlõ
skatīties no malaskilgstõ tieutõ sǭdõ
uzzināt aplinkus
-
no (vietas, kas atrodas blakus)
Ta lekš jarā mi’n kilgstõ.
Viņš aizgāja projām no vietas, kas atrodas man blakus.
-
sānvējš
-
skaņalingv
-
skanīgs
Stalte u’m kȭlbatõn jõvīst ki’llijiži sõņdi.
Stalte ir izmantojis labskanīgus vārdus.
-
sēt
mǭ si’zzõl killõ
iesēt zemēIzā kīlab.
Tēvs sēj.Ma kīliz.
Es sēju.Ma kīlab ka’ggiŗi nurmõ, borkini dū’obõ.
Es sēju auzas laukā, burkānus dobē.
-
a)skanēt
Ma kūliz ki’llõm loulõ.
Es dzirdēju skanam dziesmu. -
b)rībēt
Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb.
Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina.
-
diezgan, visai
killõld sūr
visai liels
-
Kilmiņi
-
aukstums, sals
rǭžki kilmõ sǭdõ
nedaudz apaukstētiesMa u’m sǭnd kilmõ.
Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu].Kīlma pī’lõb.
Aukstums pieturas.Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.
Aukstums neļauj iet tālāk.Līb kilmõ.
Būs aukstums.Uksõst tulāb kīlma.
No durvīm nāk aukstums.Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.
Aukstumā neiet uz priekšu.
-
auksts
kīlma āiga
auksts laikskīlma rištīng
auksts cilvēksMi’nnõn u’m kīlma.
Man ir auksts.Āiga īeb kīlmaks.
Laiks kļūst auksts.U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.
Ir tik auksts, ka jādreb.Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.
Rokas ir tik aukstas kā mironim.Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.
Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas.Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.
Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus.
-
saldējamā iekārta
-
a)saldēt
Ma u’m kīlmatõn ēņtšta.
Es esmu apsaldējies.Alā kīlmat ēntšta!
Nesasalsti! -
b)sasalt, aizsalt
Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi.
Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes.
-
saldēts
-
sals
Kīlmatõks vȯlks tä’m võttõn.
Sals būtu viņu paņēmis.
-
saldējums
-
Kīlmiņu valks, Baķupe
-
aukstasinīgs
-
a)sasalt
jeiõ kilmõ
sasalt ledūkangtõks kilmõ
sasalt stīvamkūoḑizõks kilmõ
sasalt taisnamvi’zzõ kilmõ
aizsaltjarā kilmõn ne’i ku kringiļ (~ siļk)
sasalis kā kliņģeris (~ reņģe)Mie’r kīlmab vi’zzõ.
Jūra aizsalst. -
b)salt
Mi’nnõn kīlmabõd kädūd.
Man salst rokas.
-
saaukstēties, apaukstēties
-
sasalis, nosalis
kilmõnd na’ggõrd
apsaluši kartupeļi
-
ķīlnieks
-
kilograms
-
kilometrs
-
kilometrs
-
rokas dzirnavas, dzirnasetn
-
kilovats
-
kilovatstunda
-
a)ķīlāt
jarā kī’lõ
ieķīlāt -
b)saderināt
-
c)izpirkt ķīlu
Ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
Šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.
-
maza bute
-
Dižais Rāksts
-
šķilteris (etn.)
perīmī’ed va’ildõst ulzõvēļdõd kīltard
no saimnieku vidus izvēlēti šķilteri
-
spēlēt mūzikas instrumentu
-
melnā dzilna(Dryocopus martius)
-
ķīlis
pūstõ kīļ
koka ķīlisroudi kīļ
dzelzs ķīlisKīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ.
Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās.Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn.
Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk.Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg.
Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu.Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ.
Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā.Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks.
Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni.
-
ķīlismar
kuo’ig kīļ
kuģa ķīlisKīļõn pǟlõ tu’lbõd va’dmõld.
Uz ķīļa nāk vadņi.
-
atkala
-
spīdīgs, gluds
kīļaz jei
atkalakīļaz ki’v
spīdīgs akmens
-
plikgalvis
-
spīdēt
Jei kīļaztõb.
Ledus spīd.
-
vairogs
-
a)sāns, puse
kakš kīlta – jõvā ja kurā
divi sāni – labais un kreisaisKīer jõvā kilg pǟl!
Pagriezies uz labajiem sāniem!Sīe ažān at kakš kīlta.
Šai lietai ir divas puses. -
b)bortsmar
-
sānu, blakus
kiļgi tubā
blakus istabami’n kiļgi
man blakus esošs
-
a)apkārtceļš
-
b)sānceļš
lǟ’dõ pi’ds kiļgiztriekkõ
aiziet neceļosSe ažā i’z lǟ’ õigizõ kūožõ, se lekš kiļgiztriekkõ.
Šī lieta neaizgāja uz pareizo vietu, tā aizgāja neceļos.
-
uz sāniem
Ta magūb set kiļļizõl.
Viņš guļ tikai uz sāniem.
-
sieks
Ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ.
Vienā vakā ir bijuši desmit sieki.Kiļmõks āigiz ka jo’vḑi ja tie’rrõ.
Ar sieku mērīja arī miltus un graudus.
-
ķīlēties
vi’zzõ kīļõ
ieķīlēties
-
ķīlēt
-
maza bute
Kīļpõd ta ildīņ ētiz mie’rrõ tā’giž.
Mazās butes viņš tūlīt iemeta atpakaļ jūrā.
-
sāniski
Lǟ’b kīļta.
Iet sāniski.u’m kīļta, ī’d kilg pǟl.
Ir sāniski, uz vieniem sāniem.
-
sānu
kīļta laintõ
sānviļņoskīļta tūldõ
sānvējā