Se kalāmīez um rikkõks sōnd, tämmõn sūr kalād-voņ vȯnd. Se sīlmadōrõn um pīlõn pa-mǟ’dõltõbõks. Kl 40 Ikškõrd ikš ǟma ie-iedõn suormõz un vier jūokšõn lu’m pǟlõ. Ta um kītõn, laz tämmõn vȯlk selli tidār ku lum. Un nei um sindõn vālda tidār punnist poskudõks. Ǟma nuokūolõn, mīez võttõn tuoiz naiz. Se īd pǟvan trietsõn sīe tidār jedspēḑõn. Ta um lǟnd pids mõtsidi. Tubā – tariļḑ, kōšid, kōid. Iskietõn siem-aiga vaļmõks un pand lōda pǟlõ, īž pu’ggõn lovān allõ. Atõ tunnõd pēgal-pūogad – piškist mī’ed, ne at vȯnnõd kuldõ kōvamõs kūlda-mä’gsõ, mōn allõ at kouvõnd. (Vaidõl ma kūlõz – Rīmiņ, ikš skuțk, kītiz.) Atõ brīnõnd, kui näntõn sīemāiga vaļmõz, pasienõd, atõ lǟnõd jedspēḑõn. Neitst iend sīņ jelām.