Sǟl attõ kǟnõd vȯstõs. Um lǟnd ikš tšigīņõz ka vȯstām nēḑi gurkīdi. Bet tšigīņõz äb ūo tieudõn, mis ne attõ pa ažād. Tšigīņõz um kītõn: “Või riktig! Kui siz nēštõ sōb nūor õbīž? Bet sīes pajpȭzõs um vȯnd kõps sapȯigõn. Tšigīņõz kil um ourõn y/ fū, y/ fū, bet kõps um ailõn mõtsõ. Tämmõn istõ um lǟlam! Skrūodiļ um sōnd kõzīzõks un akkõn sīe gurkõ jūr un vīnd mõtsõ. Bet se gurkõz um vȯnd nosittõd seļļi, ku irm vȯnd jūrõ akkõ, sīepierāst ku nai iz ūo vȯnd sīe āiga mitikš kõrd mōsõ. Se läpš um vȯnd ārgali.