Ku passouļ īrgandõksõst atõ irgõnd pūd ežmõz kõrd ploukõ, siž jumāl um kītõn pūdõn siedā aigõ. Un siz amād ka atõ irgõnd ploukõ. Bet jumāl um apvaņțļõn, ku ikš pū pūtõb. Ta um ki’zzõn munt pūd kä’dst: “Kis siz vel täddõn pūtõb?” Ne at kītõnd, ku sǟrnaz. Jumāl um kizzõn: “Kus siz ta vȯļ iļ šīe āiga, ku ma ne muntõn kītõz aigõ?” Munt at kītõnd: “Ta ju pīļõz mäddõn sǟlga tagān. Ta um seļļi ūjgali un ārga, äb tuoḑ sinnõn siļmiž vaņțļõ.” No, siž jumāl kītõn särnõ pǟl: “Sa siz līd se perri pū, kis kievād perīzõks ploukõb un eižmi eņtš lēḑi mō’zõ puttõd.” Sǟrnaz um pimdi pū, tämmõn sīlmad võnstsas äb ūot. Vanā Jaņi, eņtš ǟma izā ve’ļ kä’dst kūlõn. V 51 a Ku jumāl kītõz pūdõn “ploukõgõd!”, bet särnõn vȯļ irm jumālst, ta paslēpõz munt pūd tagā. Ku jumāl vȯļ nuolǟnd, siz sǟrnaz irgõz nuttõ. Ku jumāl kūlõz, ku ikš pū ōrõb, ta tuļ un kõzgastõz uzōrõz: “Kis täs ōrõb?” Bet särnõn vȯļ irm, bet munt pūd kītõst. Siz jumāl kītõz: “No, siz sa ploukõd amā perri.” Un nei ka sǟrnaz paldīņ ploukõb perri. Sǟrnaz um se pimdi pū, tämmõn sīlmad äb ūotõ.