Tekstõd

V 50 Mier-kōzgõnd Īd ȭdõg āt lǟnõd nēļa mīest mierrõ. Ne at ieeitõnd võrgõd mierrõ un īž pannõd un maggõnd jūs. Ne kuolm at vȯnnõd ju maggõm nuoienõd, bet ikš vel um vȯnd virgsõ. Se um nǟnd, ku vied ald sugūb mīez vied pǟl un um pallõn sīe kä’dst, kis um vȯnd virgsõ, ku ta vȯlks nei juvā un mustāks sīe ānkar ildzõ rōški ju kougõn, ku se paldīņ um kuoḑõn täm ukš jeds. Mīez um kītõn: “Mis sa ni muļkiņțõd, voi siz vied al at mingõst tubād?!” “Nu jah, ja sa äd usk, siz tul apvaņțõl! Min tidārõn täm ȭ’dõn atõ kōzgõnd. Un võtā sa sǟl lōja käpstõ ne piškõst ärmōnikõd ka īņõ, ku sa võid usspēļõ.” Nei um võttõn se mīez ne ärmōnikõd käddõ, un se toi um võttõn vālda sīlmadō’rõn un apvändõn immäŗ sīe kalāmīen. Un siz ne at lǟnõd vied alā. Siz um seļļi strēk vȯnd. Nei at suggõnd neijen knaššõd tubād, amād at vȯnnõd pūstõ. Kalāmīez um võttõn eņtš piškõst ärmōnikõd un irgõn spēļõ. Nei ta um nǟnd, ku tulāb se brūț ši’zzõl un kutsūb täm siemõ. Ta um lǟnd. Amād ažād at vȯnnõd pūstõ: tarīļḑ un gaffõld un kōjd un tikkiž. Ne at nosīenõd nei se mīez um kītõn, kis täm um tuond: “Nu ja kōzgõnd lībõd loptõd. Ma sin vīb tāgiž laijõ.” Neiku se mīez um kītõn nēḑi sõ’ņḑi, nei um tund brūț šizzõl un škinkõn kalāmīen sīlmadō’rõn. Mīez um võttõn un vīnd täm laijõ. Kalāmīez um nustõn munt kalāmīed ildzõ un um kītõn: “Va, ma vȯļ mier kōzgiņiš, nǟd, mis ma sai škinkõ! Sīe min brūț ī’ž škīnkõz.”

 
um
 
 
sa
 
ni
 
voi
 
siz
 
 
al
 
at
 
 
 
 
ja
 
sa
 
äd
 
 
siz
 
tul
 
LV:
EE:
jah
kittõ1 vt ¤19
(a)kurināt (b)dedzināt (c)karsēt (d)svilināt
kittõ2 vt ¤32
ķitēt