Perīmīez mīnd kah. Ni nai um maggõn nei kōgiņ, ku ne kēvmunād, guŗkõd, āt irgõnd mǟrgandõ. Se ädāks ailõn pȭzišt ulzõ jaļgi viskõs. Tšigīņõz ievaņțļõn, ku kõps ailõb pȯtkāstõs un jaļgi viskõs. Tšigīņõz ouŗõn kil “tšigi-tšigi-tšigi!”, agā agā īeks paikõl, bet tšigi panāb mõtsõ jedspēdiz, jaļgi viskõs neiku. V 5. Kovāl nai. Ikškõrd um vȯnd ikš rikāz mīez un joutõm mīez. Sīe rikkõn um vȯnd sūr mōkabāl un joutõmõn piški mōkabāl un pǟgiņ läpši. Siz se joutõm um kouvõn immer eņtš mō tõvā grōv, algõ täm lapst läkkõd rikkõ mō pǟlõ. Siz rikāz um laskõn eņtš nīem ulzõ. Se lǟnd grōvõ jūom, murdõn järāndiz. Rikāz um lǟnd tīesõ jūr kaibõm un ni tīes äb ūo võind midāgist issprīežõ. Un siz ta um kītõn, ta āndab kuolm tabāndikštõ, – kis pierrõ kuolmõ päuvõ võib nänt nokītõ, sīen līb vīndig: kis amā rikāz, kis amā aššõ võib ailõ un kis amā saldõ um? Ni tund joutõm kuodāj murāgõl, ku ni ta um pagalam. Bet tämmõn um vȯnd sūr tidār kuonnõ.