Kui teitõ Īrbõs pivākuodā, siz at tunnõd ne lūdkōvajid. Un ne vȯļț pǟgiņ kālmidi sǟl jarā dra’igõnd. Un ne vȯļțõ tikkiž ne kamerādnikād: päpīd, kestārd, un krūogõ vȯļ še pievīme. Un ni ne attõ tūonõd se mirīņ lūd krūogõ vīešõdkōmaŗ lōdan alā. Sǟl um vȯnd lūdkoț. Ni ne ȭdõn jūobõd un lǟbõd ni ma’ggõm. Un ikš zīḑ Josk ka magūb sǟl ō’j ki’lgsõ. Un ni ta kūlõb, ku ikš klopūb krūogõ štedīļ (~ uļīzuks) tagān. Ni tämmõn um nei irm, ta (u) m mõtlõn: minā tǟnda kil äb lǟ’ si’llõ laskõm. Moštagid, ni rōz klopūb sǟl, ni (u) m ju krūogõ uks tagān. Bet neika ni klopūb, nei ukš pōkõb vāldiž – spūok! Un ni tulāb si’llõ, sūr jamdi jemānd, kädūd laigald, īekõs lǟb sīezõ kōmarõ, kus ne ma’ggõbõd. Un siz um vȯnd seļļi märā kah, bet ūoņdžõl äb ūo kūlõn mittõ midēgõst. Vaņ šiz vel ne rouz ka rõkāndõst, ku n (e) at kouvvõnd kālmast i’ldz ka īd kaptēnjemānd, kis um tund i’ldzõ miernāigast. Sīen um vȯnd kuldi sūormõks suormsõ, un siz ikš – vanā Taizõl – se (u) m vȯnd siz vīermendõz (~ fermendõz) , se (u) m piston sīe mirīņšuorm sūzõ un vieddõn sūormõks uldzõ. Pitrõg (Pr 49)