Tekstõd

Īd nädiļ pierrõ Ans eņtš drougõks um saakkõn jougsõ vēžõdi un pūolpǟva ȭdõg lǟnõd molmõd piuvõkoddõ, sapannõd vēžõdõn kīņḑõld sǟlga pǟl un laskõnd, laz ne roppõgõd pids pivākuodā pȭrantõ un läbudi (!) , īž nuoēḑõnd pa engiļḑõks vāldiš ōriņš un tībõd kilgsõ un vodlõnd, mis ni līb. Tund kestār nei obbõ krūogõst, nǟnd, ku amā pivākuodā um apgaismiņțõd tuldkõks, kis likkõbõd. Lǟnd päppõn kītõm. Päp tund, tiend pivākuodā uks vāldiņ un iend jarāädagõn pīļõm. Ans nuttõn: “Sa pivā mīez, tul druošõ tǟnõ, alā kartõg (!) ! Sa ūod nēḑi patiži roušti diezgan opatõn un pǟgiņi atkierõn. Jumāl sōtiz mēḑi sinnõn tagān, ku mäddõn um vīmõst sīnda jelsõ touvõz täm jūr.” Päp iend väggi luštīgõlõks, ku ni sōb jelsõ touvõz broutšõ un äb kuolõmõst, sīest nōvõst tämmõn vȯnd irm. Ta pallõn engiļi - Ansõ un täm drougõst - voi ta äb võiks kūlda ažḑi ka īņõ võttõ, ku tämmõn um zǟl nēḑi tǟnõ jettõ ne patlist rovst siegās. - “Miks äb, võtā, bet väggi sūr koț set äb, sīest ku kougõn um lēmõst un neiku äb sadā tāgiž, siz um tikkiž pagālam, kītõn Ans. Päp ailõn moizõ, aijõn amā moiz (!) ilzõ, ku ta broutšõb jelsõ touvõz, laz äbțõgõd sapānda kūlda ažḑi koțțõ, ku nēḑi ta võtāb īņõ, bet sīe ruoikõmõzõks um ikš kūlda bikār unnõn käp sillõ. Siedā Ans drougõz um nǟnd, kienta Ans sōtiz läb tagān vaņtļõm. Se tund tāgiž un kītõn Ansõn. Tulīņ tämmõn tagān tund päp sūr kūldakoțțõks un kītõn: “No, ni võimõ broutšõ.” - “Voi um tikkiž?” kizzõn Ans. - “Nǟ, atkītõn päp. - “Äb ūo, kus sin kūlda bikār ei käppõ sidāmīez loutšõ?” Ni päppõn ka tund mielõ, ku ta unnõn eņtš kūlda bikār, un ailõn tagān un mõtlõn: “Pațiesõ ne attõ engiļḑ, kui mõitõz ne ammõ tiedakstõ un min bikār tež!” Võttõn bikār un ailõn tāgiž. Ans siddõn kūldakoț vizzõ un siz pand, laz päp ēḑõg mōzõ un glūžõ pōļaz, laz puggõg koțțõ, mõitõz līb päppõn irm, sīest ku iezõ um lēmõst. Päp nuoēḑõn paļļõks un puggõn koțțõ, mis Ans un piddõn vāldiņ. Siz Ans aizsiddõn koț vizzõ un irgõn päppõ pids pȭrantõ vieddõ un siz pivākuodā strepidi ilzõ un mōzõ, ežmõks lougõ, pierrõ kierdõ, kuijen set võind. Päppõn irgõn poddõ, ta kizzõn: “Mis se pakūož um, ku nei dikți rabūb?” - “Se um grǟtisig (~patliz) passouļ rubižõd. Ku tästā sōb lebbõ, siz līb juvist, kītõn Ans un vel pōr reizidi krietnõ nuovieddõn pids strepidi un siz vieddõn pivākuodāst ulzõ leb īd dīk lebbõ. “Mis täsā um, ku nei kažži?” kizzõn päp. - “Täsā um vīmõdīk.” Siz vieddõn Ans päppõ sigā (d) taļļõn piddõz. Sigād irgõnd räukõ. Päp kizzõn: “Mis täsā um?” - “Täsā kurē garād tōbõd sīnda eņtš käddõ sōdõ, bet ma äb ānda.” Ni ta vieddõn päppõ lambõdtaļļõn piddõz. Lambõd räukõn (d) , päp kizzõn tež: “Mis täsā um?” - “Täsā irgõbõd juvād garād sīnda tēriņțõ.” Siz ta vieddõn päppõ niemõdtaļļõn piddõz. Niemõd mīgõnd, päp kizzõn tež: “Mis siz täsā pakūož um?” - “Täsā jumāl engiļḑ irgõbõd loulõ, kūl, ku ne āndabõd ieldõ.” Perizõks nuovieddõn Ans päppõ ibbisttaļ jūrõ, pakariņțõn päppõ īds kilgs ukstā naggõl pǟl un kūldakoț tuoiz kilgs ukstā naggõl pǟl un siz kītõn päppõn: “Pīļ ni täsā un voddõl mēḑi tāgiž. Mēg lǟmõ sinnõn atļou tiemõ.” Päp istõn koț sillõ (!) un vodlõn, kontš pigā jarā kilmõn. Ūoņdžõl tund neitst taļ jūrõ un brīnõn, mis ne pakoțid attõ. Nustõn īd mōzõ naggõl pǟld. Päp mõtlõn, ku ne tǟnda vīb jumāl jūr un kizzõn: “Voi ni tikkiž vaļmõz um?” Neitst kītõn, ku vel bruokst äb ūo vaļmõz, ku vēl um varāz. Neitst mõtlõn, ku päp um muļkizõks iend. Attiend koț vāldiņpäp istõn pōļaz koț sillõ (!) . Päp iemǟnd eņtš dienast-neitstõ, brīnõn un kizzõn: “Mis? sa patli ka said touvõ vǟrõd jūrõ?” Neits irgõn nagrõ un kītõn: “Ārmaz päp, mis tēg blōḑõt! mis täsā patouvõ-vǟrõd - täsā set um ibbisttaļ ukš!” Ni päp kargõn ka ilzõ neku ukstõ, ku se um vȯnd Ans, kis tǟnda nei piepiettõn. Nuokīskõn neitstõn širts jedstõ jarā, apsiddõn eņtšõn jeddõ un ailõn tubbõ. Sīe uidkõks ta äb ūo nägțõn ēņšta mitīdõn.

 
 
ta
 
 
se
 
um,
 
ku
 
nei
 
 
-
 
 
um
 
LV:
EE:
kizzõn
kittõ1 vt ¤19
(a)kurināt (b)dedzināt (c)karsēt (d)svilināt
kittõ2 vt ¤32
ķitēt