Ta um lǟnd kēņig jūr un kītõn, ku ta tōb täm tidārtõ glōbjõ. Toiz ūomõg Rudolfõn andõn kēņig pūoltūoizsta ruotõ zōldatidi ka īņõ. Nēḑi ta set um mõtsā sōņõ eņtš jūr piddõn un siz laskõn vāldiņ. Pūik nīnõn um vȯnd īds tutkāmõs pitkā bōik. Ta vētsiņțõn kibārõks vastõ. Bet pūikõ äb uõ kuskõd nǟnd. Ta um pigā irgõn mõtlõ, ku pūik um järā-lǟnd. Īd pǟ ta um noraļļõn mȭkõks mōzõ, toi um vel iend, bet se um vȯnd nei sūr, ku tämmõn um eitõn pigā irm. Pūik ikškõrd tǟnda um nuoviskõn mōzõ, un vȯlks ta pigā pagālam, ja täm ibbi äb vȯlks tämmõn abbõl tund. Bet pa vōņõks neitst um sasiskõn eņtš jalgõ, neiku ta um pagībõn. Kēņig tämmõn tund sūolõ-lēbaks vastõ un väggi guodiņțõn un kītõn, ku pierrõ nädiļțõ tämmõn lībõd kōzgõnd. Kr 51