Nolǟnõd seļļi kabāl. Pētõr vaņțlõn kiellõ un kītõn: “Je ni jumālõks, drougõz, min um lēmõst tāgiž eņtš kodai, bet tijaks ma sīnda äb tō jettõ, ma āndab sinnõn eņtš koț. Vȯnd kēratõd, ku īd kēņigõn tegiž um tidār järā kuolõn. Zōldatõz mõtlõn: “Se äb uõ midegst! Ku Pētõr võiž jellõ notiedõ, siz ma ka võib.” -Lǟnd un irgõn siedā neitstõ kietõ. Nokietõn un sapistõn ka lūḑi snuor pǟl, neiku Pētõr um tiend, un nuttõn īž: “Ikš, kakš, kolm, nǟ-nǟ-nǟ! Sa sōd min naiskõks - nūz set ilz!” Bet äb uõ nūzõn. Kīt vel paldiež jumālõn, ku ma äb uõ touviž nuolǟnd, siz sa võikst täsā sittõ jūrõ. Mõtsās ta um nǟnd īd knaš nīn. Bet äb ūo vǟrts: īridi mēg amḑi noseimõ un ni īrgõm sīnda siedõ.” Pētõr kītõn: “Nu, siz laz kuŗē tēḑi võtāg!