Rovz kaibõn (!) tǟnda izān, ku ta nei tīeb. Izā vaņtlõn tāgiž un kītõn: “Mis tēg tōtõ min pūogast? Rovz attõ satunnõd pǟgiņ vaņtlõm. Rovz taplõn (!) un votšõnd eņtš kengi kolm päuvõ sīe iel pǟl. Se vanā mīez mõtlõn, ku ta guoḑig rišting, un võttõn tǟnda eņtš jūrõ pa zēlõks. Pūts-spīegiļ kītõn: “Mikš-pierāst sa rabūd? Būv-mēstar um pand tämmõn bāļkidi touvõm, bet jedsõ laz ta nuosnuorõg un siz set īrgõd (!) seļļiz touvõ. Pūts-spīegiļ mõtlõn, mis siz ni snuorõks võtāb, - kieuvd. Võttõn kieud un rabbõn pids baļkõ un siz īrgõn (!) touvõ un notouvõn nei pientizõks ku kieud. Siz lǟnd mēstar jūrõ un kītõn, ku ni um vaļmõz. Mēstar tund vaņtlõm (!) un nǟnd, ku baļk jarā riktõd, andõn Pūts-spīegiļõn iļ kūora un kītõn: “Või ma sin nei kītz, laz sa baļkõ nei pienõks touvõg? Kus ni laz seļļiz pangõ?!” Pūts-spīegiļ kītõn: “Se um toiž. Sa kītst, laz selliz touvõg ku snūor, ” un lǟnd būv-mēstar jūst jarā. Kīlma āiga võnd. Ta mõtlõn: lēmõst īdõ kōrandõ peislõm. Ku amād nolǟnõd ulzõ, ta võttõn eņtš rai un lǟnd ōj kilgõ peislõm un peislõn sǟl ūomõg sōņi.