Kr 9 Lemp-lapin Gušt Ta um broutšõn mõtsõ pūd tagān. Vanā kēv um vȯnd. Ta um lǟnd mõtsõ un astõn pūzõ ilzõ. Nu, un ni ta raḑļõb oksad kațki. Ni tulab mõtsa-kaits jūrõ. Ni ta pīl’õb sie periz oksa pǟl un ra’ḑļõb tǟnda. Mõtsa-kaits kītõb, ku ta kǟb mǭzõ, ku raḑļõb sie oksa kațki. Bed Gušt äb usk sieda, ta set raḑļõb. Mõtsa-kaits lǟb je’ds-pēdiņ, un ni ta kǟb mō’zõ un dikți sarabūb eņšta. Ni ta ailõb mõtsa-kaitsõn tagan un kizūb mõtsa-kaits kä’dst: “Ku sina nei kovāl ūod, siz kīt kah, kunā ma kūolõb!” Mõtsā -kaits um kītõn: “Kui sin õbbi kolm kõrd pīerslõb, siz sa kūolõd jarā.” Ni Gušt broutšõb kodai. Õbbi pīerslõb ikškõrd, siz toista kõrd, siz kolmõz kõrd. Ni vana võtab tšuba (~āinad-koț) un laskūb pǟlõ ma’ggõm, vodlõb, laz ni kūolõg jarā. Tulāb ȭdõg, tammõn īeb kīlma. Ni ta lǟb kodai. Ni nai kīzub: “Kus sa nei kōgiņ ūod vȯnd? Kui sudūd äb ūot sin jarā sīend?”