Min jemā izān arvien pāina pǟlõ. Kurā jālga pastalõks pieksõn. Jemīņ äb ūo tund tūoiz īe.   Sr. 30. Ūd-āigast īezõ mēg istīzmõ lōda jūs, sie-pierāst, ku siz se rišting amā āigast līb priš. Un nei uzreiz ma nǟb läbstõ, ku seļļi piški tuļ alz nūzõb, sǟl-īž nurmsõ, un lomūb, nūzõb un lomūb. Ni ma pēlõb nei sīe kurs un ūoņdžõl lǟb vaņtļõm – un ma līedab īd õbḑi rubīļ sīest kūožost. Se tulāb iļ set-set āigast, se ilzõ-nūzõmi, se palāmi. Sīe-pierāst ta palāb, mikš ta um õldõ un ta aļțõb mōn_alā, sīe-pierāst ta palāb.