Ikškõrd lekš kõps pǟvalikīzõs kǟ’m. Äkīstiz neiz ta eņtš kilgs ī’žeņtš vaŗŗõ. Ta ädāgiz vä’ggõ jarā, sīeperāst ku pidīz sīe mingiz sūrd sǭradõks lūomõks. Pa’ņ amāl joudõl jūokšõm. Agā Agā kui kierdõ ta ka īekiz, irmzi lūomõz i’z īe tä’mst mittõ sa’mtõ tagān. Īekiz amā āiga kõpsõn kilgs. Kūolõmt sǭņõ jarā vä’zzõn jōdiz ta perīzõks ī’d sūr gadāgpȭzõ va’ŗŗõl. A vaņtõl i’mmõ. Erm vȯ’ļ jarā ka’ddõn, nemē vȯlks mǭ alā va’jjõn. Lȭtstõs tienīz ni kõps Jumālt ja rõkāndiz: »Ku Lūoji äb vȯlks andõn mi’nnõn ne’i kierdõd jālgad, kui si’z kil mi’nnõn vȯlks lǟ’nd! » Vejmi Ve’jmi um amā āiga vȯnd vä’ggi tǟ’dzi līvõ ro’v tiegūs ja se um andõn i’llõpidāmizt sūŗimiz jagū mä’d ro’vvõn. Amā tǟ’dzi vȯ’ļ liestād ja sīļkõd ve’jmi, bet pie’rrõ ka brēţlizt ve’jmi. Vanāst, vel lǟndz sadāāigastõd īrgandõksõl, līvlizt vejīzt lešti liestāvõrgõdõks. Paldiņ lešti vejūb vadāks, mis sǭb vie’dtõd kīedõdõks. Kītõbõd, ku lešti ve’jjõm vadāks līvlizt vȯļļid oppõnd sǭrlizt kä’dstõ. Va’ddõ viedīzt kakš mīeztõ. Vanāst ka naizt vȯ’ļļid kǟ’nõd vadāl.