»Tuo’d pierāst ne’i u’m, » kītiz Di’drõk. »Ma mõtlõb, ku ä’b ūo je’nnõ si’n kä’dst tǭ’dõt, a’ž ve’l arrõb siedā, ku ma āndab si’nnõn eņtš loḑā. A’ž sa ä’d tǭ’, si’z ma lǟ’b ja tīeb ī’ž.» »Või tǭvaz, siedā set ä’b!» nutīz piški Ants ja īekiz lovāld ulzõ. Ta ēḑiz vi’zzõ ja lekš paikõm katūkst. »Või sa ūod jubā āita katūks parāntõn?!» nutīz Di’drõk jõvā mīelkõks. »Katūks u’m perīst sǭņõ parāntõt, » kītiz Ants, astõs katūks pǟldõ mǭ’zõ. »Ā!» kītiz Di’drõk. »Se kil ä’b ūo ne’i pīentõ tīe, mingiz mū vȯlks tuoiz pierāst tī’end.»