Kuodāj lǟ’dsõ tūļ u’m tegīž knašīstiz perīņ ja ni võib pä’zzõ puŗŗõks a’igõ ka. Set ni u’m Kǭrlin amā rȭm je’dspēḑõn. – Ta vȯ’ļ mõtlõn, ku a’igõ lǟ’dsõ sǭb agā agā sȭidam, bet ni ä’b sǭ midēgõst. »Tämpõ ä’b sǭ tegīž sȭidam, » murāgõld kõb Kǭrli. »Mikš ä’b? võtā set airõd ja sȭida. Ä’bț tūlõn, » kītõb izā. Mis si’z ni! Kǭrli võtāb airõd kä’ddõ ja īrgõb sõidõ. Ta sȭidab ne’i ku ve’ž kǟ’b i’lzõ ja pakānd, pakānd tä’mmõn u’m pǟ jubā ka’žži. Izā opātõb Kǭrlizt: »Alā sȭida ne’i kierdõ, si’z väzūb pakānd jarā. Viedā airõdõks ne’i vienāgõld, ja sǟlga ka alā pidā ne’i pūmpas.»