»Nūz ni i’lzõ: mie’rrõ u’m lē’mõst!» Munt ūomõgõd Kǭrli ve’l vȯlks sūr strēk lovāl vie’ntõn ja a’jjõn ūnda siļmšti. Bet tä’mūoņdžõl ta īekõb kui lēḑ lovāld ulzõ. Ni ä’b vȯ’dlõ sugīd tūoizta kõrd ajāmõst. Rǭz āiga pie’rrõ jubā mȯ’lmõd sūrd samūdõks astābõd randõ. Pigā jegāst kǭrandõst tulāb kalāmēḑi. Rāndas u’m kūltõb airõd märā. Kalāmī’ed irgõbõd jubā lǟ’dõ mie’rrõ. Mä’ddizt ka rūoikõbõd lǭja jū’rõ. Ne pa’nbõd vie’douk vi’zzõ ja ažād kõrdõl. Pušnikā ka jubā tulāb ja ni’m set kāndamõst kīedõd laijõ ja sidāmõst vadā jū’rõ. Ve’l kõrd vaņțļõnd, või tikkiž u’m kȭrdal, izā pušnikāks ajābõd lǭja mie’rrõ... U’m irgõn pū’gõ piški brīz, ja ni võib vä’ggi knaššõ pūŗitõ i’lzpēņ. Kǭrli u’m vä’ggi rȭmli, ku sǭb ne’i pūŗitõ. Kus si’z ni ve’l u’m se knaš vaņțļimi mǭ pǟlõ! Jelūd, kȭnkad ja tikkiž āt ne’i vȭrõd, ku sugīd ä’b või kītõ, mingi kūož jegāikš u’m. Ku lǭja sǭb munt »strīpõ», izā āigõb vietā. U’m kǭ’dõks sildõ.