Ta īž tōž puskõ murdõ. Agā Agā siz līndiz sīn zīgõs miedlinki, va magḑisū. Ta siskīz Maḑān kibḑistiz ja nutīz: “Kilgõ täst, kilgõ täst! Puskūd äb ūot sin jagūks. Ma tōb täst mietā immõ.” Ni kizīz pusk kūzõ kädst: “Kīt minnõn kūzõ, kuldi pals, kīen jagūks ma täs ūob? Sinnõn vȯlks siedā tīedamõst, sa ūod nei sūŗ.” Vastātõs ūgiz kūzõ: “Minā äb tīeda. Ma ūob kil täs käbād jagūks, agā agā mūdõ ma äb pan mikšmõks.” Siedā rõkkõ kūliz ȭgs tšīrlinki. “Tiri-lī, tiri-lī! Kas sa tuodlistiz siedā äd tīeda?” kizīz ta kūzõ kädst. “Ma tīedab siedā kil: pǟva īž kītiz siedā minnõn. Puskūd āt mōīlmas īžeņtš jagūks. Laz ne gilgõgõd pǟvaļikīz kūldas ja tundõgõd rīemõ eņtš jelāmizõs. Näntõn um ka ēdrikšõmõst ja kazātõmõst sīemtõ ūd puskūd jagūks.”