Mis ma tämīezõ neiz. Vȯļ pūolīe, ku uņ lekš jarā. Amād magīzt. Ma kūliz tuoiz tubās rõkāndimizt ja lițīkšimizt. Ma ropīz lovāld ulzõ ja lekš vaņtlõm. Ma pīliz salliz uks vail. Ja mis ma neiz! Lēna pipā ja jemā kafēkōna pidīzt kōzgiņi. Mȯlmõdõn vȯļt papīerst rūožõd rīndad jūs ja pipā pidīz kafēkōna kädakātõks jūs vizās. Kōznikīdi vȯļ täuž pȭrand. Padā ja paņ teit kōdskiņ muzīkõ, mund amād dāņtšizt. Sidtaņgõd kīerizt mändriksõks, izā filtssōpkõd īekizt tsišibīškõks. Amād paņt siegāmõl vāldiņ labajālga valsõ. Kafētassõd ja tēglōzõd vīerizt nemē kīerad īdst sāinast tuoiz jūr. “Algid tīegid neijen märrõ!” Rīḑliz vanāǟma, kuolmjaļgi raj. “Perīrovst virgõbõd, siz um vītš lebbõ.” Agā Agā siedā iz pan mitikš tǟdõl.