Unvanā. Kougõn mõtsās vȯļ unvanā kuod. Sǟl tämmõn vȯļ sūr tūļik, kus uoņdžõl irgõs ta ȭdõgt sōņõ jovātiz pīentizt unjȭgța. Ȭdõn unvanā võtīz sūr kuoț täud jȭgța ja lekš lapstõn ūnda vīm. Tuļ Kōrliz läb alā ja vaņtliz – nei obāz jubā ja pȯis mǟngab vel pȭrandõl! Võtīz kierdõ kuoțst jõvā kōmaltäud ūnda ja viskīz leb läb pȯisõn siļmiz. Ni eit pȯis sīlmakōndõd lǟlamõdõks, uņ īrgiz gõḑīkšõ sīlmad nūrkis. Ku jemā siedā neiz, ta kītiz: “Oi, unvanā, sa intõd mäd Kōrliz pȭrandõl maggõm.” Võtīz pȯis sillõ ja vīž lovvõl. Agā Agā unvanā astīz jeddõpēḑin pitkād samūdõks, lekš ūnda vīm ka munt lapstõn.