Itki võib vȱlda rištīng, kis ī’dtõkabāl itkūb. Tie’gstõ ma nǟ’b, ku ta u’m itkõn, si’z ta u’m itki. Mūndakõrd ēļstõ ka tūndõb, ku ta u’m itkõn. Iŗāmǭŗad attõ pu’nnizt ja mustād, attõ vāldad ka. Ta u’m irīāmbaz. Seļļiz irīambõks ä’b ūo mis rõkāndõ. Saksāmǭ vȯ’ļ suodā irgiji. Mä’d kilās Brõkšā Gust vȯ’ļ jegā sõ’vvõ āinaāiga irgiji. Lǟ’m īņõkst! Ku kakš rištīngt lǟ’bõd ku’bbõ, ku näntõn attõ kǭzgõnd, si’z īezõ, ku nūoŗpǭŗ lǟ’b ma’ggõm, u’m lǟ’mõst īņõkst; kis lǟ’b jo aššõ, se jo aššõ kūolõb. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks īņõkst.