eņtš pe’ļdõd rǭ’ Ma peļūb tä’m jūsõ. Ta peļūb tǟnda. Sīe tīekõks peļūb pǟgiņ. Amād jo ī’tist ä’b pe’ļļõt. Sīe kuoigõn at kakš pīeldõ. Tikā võzā mīž lambõd pǟ’zõ jarā. Sieda loulõ ta mūoštab pǟst. pǟlõ a’ilõ pǟlõ a’jjõ pǟlõ īedõ pǟlõ pānda pǟlõ sa’ddõ pǟlõ tikkõ Kis sūrslõb, võib kītõ: „Ma ei pǟlõ”. Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ, un uzreiz sīe lūomõn pǟlõ, käpādõks pǟlõ, ambõdõks vi’zzõ.