ulzõ a’jjõ ulzõ andõ ulzõ arrõ ulzõ astõ ulzõ eitõ ulzõ ka’zzõ ulzõ kēratõ ulzõ kītõ ulzõ klõkšõ ulzõ kuoŗŗõ ulzõ laskõ ulzõ lǟ’dõ ulzõ nǟ’dõ ulzõ nä’gțõ ulzõ opātõ ulzõ ra’bbõ ulzõ sīedõ ulzõ tūlda ulzõ tūodõ ulzõ vaņțlõ ulzõ vīdõ ulzõ vȯtšõ ulzõ võttõ Ta tu’ļ ulzõ. Ta pieksāb tuoiz ambõd ulzõ. Ma vaņțlõb, mis sīest tīestõ ulzõ tulāb. Bīedrõb vȯļ sūr, kus viedīz vīļa ulzõ ja pūoļțiz i’bbiztõks. Või ne vȯlkstõ ne’i ulvīțõ jūonõd. Sǟ’l u’m ne’i ī’ž ne’iku ulkuodās. nänt ūlastõmiz pierāst uidõ tī’edõ uidõ mȯistõ sū un sīlmad uidõ tǟdõd Kus siedā uidõ võib pānda? Ta ä’b tīeda midāgõst uidstõ. u’m seļļiži, kīen u’m uid tuoiz pǟlõ vaņțlõ. Mi’n uid u’m le’bbõ sa’ddõn.