-
vāls
Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij.
Iet ārdīt vālus, citādi tas neizžūs.Si’z ku vȯ’ļ suodā, si’z ro’vd sadīzt ne’iku āina vǭlõ.
Tad, kad bija karš, cilvēki krita kā siens vālā.
-
tīkla slotiņamar
-
volejbals
-
valdība
-
valdnieks
-
valdīšana
-
a)valdīt, pārvaldīt
-
b)valdīt, savaldīt
Mitikš i’z sȭita tǟnda vǭļikšõ.
Neviens nespēja viņu valdīt.
-
a)pārvalde
-
b)valsts
-
valdnieka varas zizlis
-
alus
Ne attõ vȯ’l rabād.
Tās ir alus drabiņas.
-
esi
Vȯ’l sa jõvā!
Esi labs!
-
būt
la’z ka vȯlkõ
lai arī irvȯlkõ pǟl
lai nu paliekvȯlkõ mis vȯldsõ ~ vȯlkõ kui vȯldsõ
lai būtu kā būdamsVȯlgid ne’i lõpsnā!
Esiet tik laipns!Mi’nnõn ä’b ūo si’nstõ ä’b lemmõ, ä’b kilmõ.
Man par tevi nav ne silts, ne auksts.Sa ä’d ūo mägūd tagān, sa ūod ro’vd barāsõ.
Tu neesi aiz kalniem, tu esi starp cilvēkiem.Sa ä’d ūo mõtsās je’mmitõt, ku sa midāgõst ä’d nǟ, ä’d tīeda.
Tu vairs neesi mežā, kad tu neko neredzi, nezini.
-
būt atkarīgam
-
pieļaut varbūtību
-
būtisks
-
esiet
Vȯ’lgid tēriņtõd!
Esiet sveicināti!
-
laipni lūgti
-
salmu kūlītis
-
salmu noņemamais grābeklisetn
-
lai ir
Mašīnt eļļõb, la’z vȯlkõ kievām.
Mašīnu eļļo, lai būtu viegli.
-
lai ir
Vǭ’tõb, la’z šūmõd vȯlkõd.
Puto, lai ir putas.
-
būtu
Ä’b ūo tieudtõb, ku sǟ’l vȯlks vȯnd mingi mū perīmīez
Nav zināms, ka tur būtu bijis kāds cits saimnieks.
-
būtu
A’ž mēg vȯlksmõ siedā nǟnõd!
Ja mēs būtu to redzējuši!
-
būtu
sa vȯlkst tǭnd
tu būtu gribējis
-
būtu
Jālgad ne’i smagād, ne’i ku vȯlkstõ svināst tǟdõd.
Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina.
-
alus trauks
-
a)pašsajūta
Mi’nnõn u’m jõvā vȯ’lmi.
Man ir laba pašsajūta.Mi’nnõn ä’b ūo jõvā vȯ’lmi
Man nav laba pašsajūta. -
b)stāvoklis, situācija
lūotõmõt vȯ’lmi
bezcerīgs stāvoklis -
c)stāvoklis, veidols
tajā, vie’ddõl, gǭzi ja plazmā vȯ’lmi
ciets, šķidrs, gāzveida un plazmas stāvoklis
-
esamība
-
apstākļa vārds (lingv.)
-
alus trauks
-
biju, bija
Mi’nnõn aldz vȯ’ļ vīmõst vanāmämmõn lemḑileibõ.
Man vienmēr bija jāizgādā vecmāmiņai silta maize.
-
biji
Sa vȯ’ļd Kūolkas.
Tu biji Kolkā.
-
salmi
Tūļ pū’giz ne vȱlgõd je’dspē’ḑõn.
Vējš aizpūta tos salmus projām.
-
salmu-, salmains
vȯļgi kibār
salmu cepure
-
esot
Mi’n tǭţi nīžimiz pie’rrõ tä’m izā, mi’n vanātǭţi, vȯļļi Irēld perīņ
Pēc mana tēva stāstītā viņa tēvs, mans vecaistēvs, esot cēlies no Mazirbes.
-
esot
Ne vȯļļid lețlizt.
Viņi esot latvieši.
-
bijāt, bija
Tēg vȯ’ļtõ sīenõd.
Jūs bijāt ēduši.Linālōdad vȯ’ļtõ ne’i kērabizt.
Sprēslīcas bija tik izrakstītas.
-
bijāt, bija
-
burvis, ragana
-
a)rēgoties
Sīlmad je’dsõ vȭlastõb.
Acu priekšā rēgojas. -
b)ņirbāt, virmot
-
rēgs
-
trakojošs
-
trakot
äbkartõs vȭlatijizt mīerda
nebaidoties trakojošās jūras
-
parāds
võlgõ īedõ
palikt parādāvȭlgas vȱlda
būt parādāsiļmšti sǭņi vȭlgidi
parādi līdz acīmVȭlga u’m kūorad sǭņi.
Parāds ir līdz ausīm.Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām.
Ja iet kakāt, tad iet ebrejam parādus maksāt.Vȭlga pǟl võttõd kōp vȯ’ļ maksāmõst tõuŗim.
Par uz parāda ņemtām precēm bija jāmaksā dārgāk.Mi’nnõn u’m võlgõ i’ļ pǟ.
Man ir parādu pāri galvai.Zūonkõ sai mīdõd jarā vȭlgad pierāst.
Žonaki tika pārdoti parādu dēļ.
-
parādu nasta
-
parādnieks
-
parādnieks
-
būt parādā
-
burvju vara
-
burvju dzēriens
-
burvju māksla
-
burvestību pilns
-
burt
jarā võ’llõ
noburt
-
burvju zizlis
-
buramvārdi
-
noburt, apburt
Se lēbakukīļ u’m vȯnd võ’ltõd.
Tas maizes kukulis ir bijis noburts.
-
burvestība
-
burvestība
