Vārdi
(a) beigties, pārstāt

Vī’mõ lopūb.   Lietus pārstāj.

Vī’mõ u’m loppõn.   Lietus ir pārstājis.

(b) beigties, izbeigties

Mi’nnõn lopīz lēba.   Man izbeidzās maize.

Pǟva knaššõ lopūb.   Diena skaisti beidzas.

Rištīng īeb vanāks ja lopūb.   Cilvēks kļūst vecs un izbeidzas.

(c) novalkāties

Ǭ’rõnd loppõbõd.   Drēbes novalkājas.

jumta pārkare, pažobele

Rǟstõd jūokšõbõd.   Pažobeles tek.

vī’mõ kä’dst rǟstõd alā urgõ   slēpties no lietus zem pažobeles

saddõ vt ¤24
krist (par nokrišņiem), līt, snigt

Lu’m (~ lūnda) sadāb.   Snieg sniegs.

Ra’gdõ sadāb.   Birst krusa.

Vī’mõ sadāb.   Līst lietus.

Tä’mīezõ sadīz vī’mõ nemē kaļļõ.   Šonakt lietus lija kā kvass.

lietus

Vī’mõ sadāb.   Līst lietus.

Sūŗ, ja’mdõ vī’mõ, mǭ rū’tšõb.   Liels, rupjš lietus, zeme dreb.

Vī’mõ ne’iku pǭņõdõks gǭ’žõb mǭ’zõ.   Lietus kā ar spaiņiem gāžas zemē.

Kärmizt attõ dikți kõ’zzizt, līb vī’mõ.   Mušas ir dikti negantas, būs lietus.

Vīļa lekš ukkõ vä’ggi sūrd vī’mõd kä’ds.   Labība ļoti lielajos lietos aizgāja bojā.

vīmõkuļ s ¤103
(a) vālodze
(b) melnā dzilna
vīmõland s ¤94
lietus ūdens peļķe
vīmõzägār s ¤217
lietavas, lietusgāze