-
vitamīns
-
vīst
Āina kūjõb pǟva kä’dsõ, ilmõ päuvõ set vītõb.
Siens izžūst saulē, bez saules tikai novīst.Puțkõz vītõb jarā.
Puķe novīst.
-
Vītoli
-
vitriols
-
a)vica
-
b)stīpa
bǭļa vitsā
baļļas stīpapaņ vitsā
spaiņa stīpa -
c)josta, siksna
bikšõ vitsā
bikšu jostagūngaserk vitsā
svārku jostaTēg ūotõ ne’iku ī’d vitsāks vi’zzõ kīerdõd.
Jūs esat kā ar vienu jostu sapīti.
-
viduklis
-
dzelzs stīpa
-
vicināt
vitsīņtõb jōtazt
vicina vicuLūomõz eņtš tabārtõ vitsīņtõb.
Dzīvnieks vicina savu asti.
-
vicināties
Flagā tūlkõks vitsīņtõb.
karogs vicinās vējā.
-
jautrība
-
uzjautrināties
-
jautrs
-
uzjautrināt
-
stīpot, uzlikt stīpasetn
Ta vitštõb rīstõ.
Viņš stīpo trauku.
-
vicot iekšā (ēdienu)
-
uzjautrinājums
-
balsināt
Ta vitūb krīțõks tu’bbõ, tī’eb la’ggõd või sāina vāldaks, knaššõks.
Viņš balsina ar krītu istabu, taisa griestus vai sienu baltu, skaistu.
-
veids
ä’ds mingiz sūŗit ja vīț ouŗkuoigīd
dažādu lielumu un veidu tvaikoņi
-
veida-
-
veida-
brošūr vīțli
brošūrveida
-
a)attēlot, tēlot
-
b)norādīt
-
c)veidot, izveidot
tierritõ vīțõ
veidot veselumu
-
veidā, veida-
jämp vīțõ
muļķīgi, muļķīgā veidāknaššõ vīțõ
skaistimidēgõst äbõigiz või jämp vīțõ tī’edõ
darīt kaut ko nepareizā vai muļķīgā veidāTä’mmõn u’m lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā.
Tam viens gals ir platāks par otru kā lāpstai.
-
a)tēls, attēls
-
b)norāde
-
refrences numurs
-
apstākļa vārdslingv
