Vārdi
  • lībiešu
  • latviešu
  • igauņu
  • angļu
Search icon
vāldiņ1
{vāldiņ}
īpašības vārds 222
  • vaļējs

    vāldiņ ibūkst
    vaļēji mati

    vāldiņ uksõst si’zzõl murdõ
    lauzties vaļējās durvīs

vāldiņ2
{vāldiņ}
apstākļa vārds
  • a)
    vaļā, at-

    vāldiņ ī’edõ
    atgriezt vaļā

    vāldiņ kīerõ
    atskrūvēt

    vāldiņ laskõ
    atlaist, atbrīvot

    vāldiņ li’ggõ
    atmirkt

    vāldiņ lǟ’dõ
    atnākt vaļā

    vāldiņ pästõ
    atlaist vaļā

    vāldiņ sǭdõ
    atsvabināties, tikt vaļā

    vāldiņ tī’edõ
    atvērt

    mīelstõ vāldiņ
    sajucis prātā

    Ukš lǟ’b vāldiņ.
    Durvis atveras.

    Ni lekš rīḑlõmi vāldiņ tegīž.
    Nu strīds atkal gāja vaļā.

    Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ.
    Es tiku no tās naudas vaļā.

    Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiņ.
    Es netieku no viņa vaļā.

    Ta tīeb mi’nnõn vǟrõd vāldiņ.
    Viņš atver man vārtus.

    Ta ä’b tī’e eņtš kä’d vāldiņ: ä’b tǭ’ rǭ’dõ andõ.
    Viņš never savu roku vaļā: negrib dot naudu.

  • b)
    brīvs

    vāldiņ ne’iku lind – lind ju vizās ä’b ūo
    brīvs kā putns – putns jau nav ciet

vāldiņ laskõ
{vāldiņ laskõ}
  • atlaist, atbrīvot
vāldiņ pästõ
{vāldiņ pästõ}
  • atbrīvot, atlaist
vāldiņ tīedõ
{vāldiņ tī’edõ}
  • atvērt, attaisīt, atklāt
vāldiņtīemi
{vāldiņ|tī’emi}
lietvārds 187’
  • atvēršana, atklāšana