-
putains
Lopūd eitõ vǭ’izõks.
Mute bija putās [~ mutes kaktiņi kļuva putaini].
-
vagons, vāģis
-
svari
-
sargāt, vāķēt
-
vākt, krāt
viļļõ vǭ’ikõ
krāt mantu
-
saivamar
-
vai, ai
-
glabātājs, pieskatītājs
-
pieskatīšana, aprūpe
Mä’d lapstõn u’m võtāmõst nänt va’nstpē’ḑõn ka eņtš vȱidamiz alā.
Mūsu bērniem vecumdienās jāņem viņi arī savā aprūpē.
-
izvairīties
Ta u’m kǭļõn vȱidatõ irdist kīelstõ.
Viņš ir centies izvairīties no parastas valodas.
-
a)turēt
vizās vȯidõ
turēt cietSa vȱida ēņtšta mi’n riekstõ.
Tu turies no mana ceļa [pa gabalu].Ma vȱidiz ī’dta’mḑi: kil ūonpȯigi, kil pi’ņņõ.
Es visus pieskatīju vienādi: gan jērus, gan suni.Ta vȱidab ēņtšta ne’iku ambõdõks vizās.
Viņš turas kā ar zobiem ciet. -
b)glabāt, pieskatīt, aprūpēt
lapstā vȯidõ
pieskatīt bērnu -
c)saudzēt
Vȱida eņtš siļmi!
Saudzē savas acis!
-
turēties
kilgõ vȯidõ
turēties malāVȱida je’dst jarā!
Turies projām no priekšas!
-
glabātava
-
peldēt
Mis u’m kievām, se vȱigõb, mis u’m lǟlam, se lǟ’b pū’ojõ.
Kas ir viegls, tas peld, kas ir smags, tas grimst [~ iet] dibenā.
-
a)peldināt
U’m vīmõst mie’rrõ ja vȱigtamõst mingiztõ.
Kāds jāved uz jūru un jāizpeldina. -
b)pludināt
pūd vȯigtimi le’žgõlimiz sadamǭjālgab sǭņõ
koku pludināšana līdz tuvākajai ostas pilsētai
-
ai
-
nopūta
-
a)nopūsties
-
b)vaidēt
Rujā rištīng vȱikõb.
Slims cilvēks vaid.
-
atspole, šaudīklaetn
-
plāns
-
pa-
Blašk u’m seļļi laigāvȯiti botīļ.
Blašķe ir tāda paplata pudele.
-
a)uztīt uz vārpstiņasetn
U’m vȱitamõst vȯijõ, sīņõ vȱitab langõ si’zzõl.
Jāuztin vārpstiņa, tur ietin dziju iekšā. -
b)ietīt, ievīstīt
si’zzõl vȯitõ
ietīt
-
plāns
-
pa-
-
pa-
-
a)vai
tabā või šlūik
atslēga vai slēdzene -
b)vai
Või tēg tīedat?
Vai jūs zināt?Ma ä’b tīeda, või ta tulāb.
Es nezinu, vai viņš nāks.
-
a)varbūtējs
-
b)iespējams
-
varbūtība, iespējamība
-
varbūt
-
sviests
-
sviestene(Suillus luteus)
-
sviestmaize
-
sviesta beka(Suillus luteus)
-
a)ziest
Ma vȭidab si’nnõn lēba vȭidagõks.
Es apziežu tev maizi ar sviestu.Vȭidab vȭita lēba pǟlõ.
Ziež sviestu uz maizes.Ta vȭidab tuoizõn mietā ūl pǟlõ si’z, ku touzõb.
Viņš ziež otram medu uz lūpām tad, kad viņš māna. -
b)ieziest, eļļot
-
c)kaļķot, balsināt
vāldaks võidtõd sāina
nobalsināta siena
-
a)varēt, kļūt
Se võib vȱlda.
Tas var būt.Sīedsõ vimbḑi võib sǭdõ ū’ogõ kurkõ.
Ēdot vimbas, var dabūt asaku rīklē.Ta võib tūlda tǟnõ, ä’b sǭ tūlda.
Viņš var nākt šurp, nevar nākt. -
b)varēt, spēt
Kui ma võiji siedā kāndatõ?
Kā es spējot to izturēt?
-
iespējams
-
cīņa
-
cīņas vieta
-
cīnīties
Võikslõbõd, si’z kǭļõbõd joudõ.
[Kad] cīnās, tad izmēģina spēkus.
-
a)plīvot
Plagād võ’ilõbõd.
Karogi plīvo. -
b)māt
Ma võ’iliz tä’mmõn kä’dkõks.
Es māju viņam ar roku.
-
māt, vicināties
kabātǭrõnõks võ’iltõ
vicināties ar kabatas lakatiņu
-
vara
Sa tǭ’d ikša’mmi i’ļ ī’d ibīz sǭdõ võimõ.
Tu gribi viens vienīgais valdīt pār zirgu.
-
a)iespēja
võimi sǭdõ tīetõkši
iespēja iegūt ziņasandõ võimizt
dot iespēju -
b)vara
võimizt võttõ
pārņemt varuamā võimi touvõs ja mǭ pǟl
visa vara debesīs un virs zemesvõimi i’ļ sä’v
vara pār māluKas se i’z ūo si’n võimizõs?
Vai tas nebija tavā varā?
-
neiespējams
Ro’vvõn se u’m võimõt
Cilvēkiem tas ir neiespējams.
-
ziede, smēre
rattõd võitõb
ratu smērekațkīz võitõb
pušumu ziede