-
kauns
uidõ tī’edõ
darīt kaunuuidõ mȯistõ
prasties kaunusū un sīlmad uidõ tǟdõd
mute un acis [ir] pilnas kaunaKus siedā uidõ võib pānda?
Kur to kaunu lai liek?Ta ä’b tīeda midāgõst uidstõ.
Viņš neko nezina par kaunu.u’m seļļiži, kīen u’m uid tuoiz pǟlõ vaņțlõ.
Ir tādi, kuriem ir kauns citiem acīs [~ uz citiem] skatīties.Mi’n uid u’m le’bbõ sa’ddõn.
Mans kauns ir beidzies [~ izkritis cauri].
-
kaunpilns
-
a)nekaunīgs, bezkaunīgs
uidloppõn mīez
nekaunīgs vīrietisuidloppõn rovzt
nekaunīgi ļaudisMis sa, uidloppõn, täsā rõkāndõd!
Ko tu, bezkauņa, te runā! -
b)izvirtis
uidloppõn vȯ’lmi
izvirtība
-
kaunā
uidõl īedõ
palikt kaunāAlgõ mēg sǭgõd uidõl.
Lai nepaliekam kaunā.
