Vārdi
uid
{uid}
lietvārds 94
  • kauns

    uidõ tī’edõ
    darīt kaunu

    uidõ mȯistõ
    prasties kaunu

    sū un sīlmad uidõ tǟdõd
    mute un acis [ir] pilnas kauna

    Kus siedā uidõ võib pānda?
    Kur to kaunu lai liek?

    Ta ä’b tīeda midāgõst uidstõ.
    Viņš neko nezina par kaunu.

    u’m seļļiži, kīen u’m uid tuoiz pǟlõ vaņțlõ.
    Ir tādi, kuriem ir kauns citiem acīs [~ uz citiem] skatīties.

    Mi’n uid u’m le’bbõ sa’ddõn.
    Mans kauns ir beidzies [~ izkritis cauri].

uidi
{uidi}
īpašības vārds 184
  • kaunpilns
uidloppõn
{uid|loppõn}
īpašības vārds 219
  • a)
    nekaunīgs, bezkaunīgs

    uidloppõn mīez
    nekaunīgs vīrietis

    uidloppõn rovzt
    nekaunīgi ļaudis

    Mis sa, uidloppõn, täsā rõkāndõd!
    Ko tu, bezkauņa, te runā!

  • b)
    izvirtis

    uidloppõn vȯ’lmi
    izvirtība

uidõl
{uidõl}
apstākļa vārds
  • kaunā

    uidõl īedõ
    palikt kaunā

    Algõ mēg sǭgõd uidõl.
    Lai nepaliekam kaunā.