-
otrs, cits
tūoizta riekkõ kǟ’dõ
iet citu ceļu
Se u’m tuoi ažā.
Tā ir cita lieta.
-
cits
-
tāss
tū’oigõks kattõnd siedā sūodõ ja sǟdõn je’llõn pǟlõ
ar tāsi pārklājis to purvu un uzlicis mājai virsū
-
redaktors
vastõkuostāji tuomiji
atbildīgais redaktors
-
rediģēšanā, redakcijā
1933. ā. sõ’vvõ āigalē’ḑ sai vīdõd Jālgabst Irēl Kǭrli Stalte tuoimimizõl.
1933. gada vasarā laikrakstu pārcēla no Jelgavas uz Mazirbi Kārļa Staltes redakcijā.
-
rediģēšana
Pigātagā tikkiž āigalī’ed tuoimimiztīe ei mi’n kä’ddõ.
Gandrīz viss laikraksta rediģēšanas darbs palika man.
-
ieva(Prunus padus)
-
ievoga
-
rediģēt, sastādīt
Lu’gdõbrǭntõz u’m tuoimdõt alīzskūol e’žmizt klasūd pierāst.
Lasāmgrāmata ir sastādīta sākumskolas pirmajām klasēm.
-
a)notikt
Kui se vīļa lǭțimi kuoigīs tūoimõb?
Kā tā labības iekraušana kuģos notiek? -
b)iedarboties
-
c)būt spēkā
-
galā (tikt)
tuoimõl sǭdõ
tikt galāTa u’m sǭnd tuoimõl lipšāmizõks.
Viņš ir ticis galā ar slaukšanu.
-
tikt galā
-
atšķirt
-
citāds, atšķirīgs
-
atšķirties
-
no otras puses, otrādi, citādi
Agā tuoistiz ma mõtlõb, ku set se ä’b ūo mi’n pierāst vä’ggi pitkā riek.
Bet, no otras puses, es domāju, ka tik manis dēļ tas nav ļoti garš ceļš.
-
citādi
-
padsmitie
tuoistõnd sizālõ
padsmitajos
-
ēdiens
-
barošana, ēdināšana
-
barot
Tūoita mi’n ūonidi!
Pabaro manus jērus!
-
baroties
-
ēdiens, barība
Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īenõd tūoitõgõst.
Atrada daudz tādu, kas bija no ēdiena palikuši pāri.
-
Otrvalka viga
-
otrdiena
-
otrdien
-
otrkārt
-
uz otru pusi, otrpus
Ta lǟ’b tuoizpūolõ Väntõ.
Viņš dodas otrpus Ventspilij.
-
otrā pusē, otrpus
tuoizpūolsõ Väntõ
otrpus Ventspilij
-
no otras puses, otrpus
tuoizpūolstõ Väntõ
no otrpus Ventspils
-
otrreiz, citreiz
-
placenta (dzīvniekiem)