Mi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt.
Man pa ziemu bija piecas aitas.

Ta vȯ’ļ kuolm āigastõ tǭlareizõs jarā pasouļõs.
Viņš bija trīs gadus projām ziemas reisā pasaulē.

Ikš tī’edõz – kakštuoistõn toļļõ.
Viena pēda – divpadsmit collas.

Toļ oukst viedāb šōt le’bbõ: grū’žõb toļ oukõ si’zzõl, si’z võtāb šōt i’ļ toļ tutkām immõr.
Caur duļļa atveri izver šoti: iever duļļa atverē, tad apņem šoti ap duļļa galu.

Tȭlaks tȭlatõb kurnõ.
Ar vāli velē veļu.

Ku appõn mǭŗidi sīeb, ambõd īebõd tȭlzaks.
Ja skābas ogas ēd, zobi kļūst nejūtīgi.

Sū īeb tȭlzaks.
Mute notirpst [no ievogām].