Kus tijā kūož, sǟ’l pūtõb.
Kur tukša vieta, tur trūkst.

Ta rõkāndõb ti’jjõ rõkkõ; ta rõkāndõb ti’jḑi sõ’ņdi
Viņš runā tukšu.

Mi’n ma’g u’m vä’ggi tijā.
Mans vēders ir ļoti tukšs.

Ta tu’ļ tǟnõ tijād kädūdõks.
Viņš atnāca šurp ar tukšām rokām.

Ta tu’ļ tǟnõ tijā ne’iku vīžkopīk.
Viņš atnāca šurp tukšs kā pieckapeika.

Ta tī’eb mi’n tijāks, saņțõks.
Viņš padara mani par tukšinieku, ubagu.

Minā u’m ne’i tijā ne’iku svȯrkõz.
Es esmu tik nabags kā žurka.

Minā u’m ne’i tijā ne’iku saņț kuoț.
Es esmu tik tukšs kā ubaga tarba.

Mitikš pǟva sa ä’d ūo tijā.
Nevienu dienu tu neesi skaidrā.

Ta ei tijāld.
Viņš palika bešā.