-
gribēt, vēlēties
Ta tǭ’b eņtšõn ūži kengi.
Viņš grib sev jaunas kurpes.Ma tǭ’b ma’ggõ, ä’b sǭ magātõ.
Es gribu gulēt, nevaru gulēt.Mis sa tuoizõn tǭ’d, se ī’žeņtšõn tulāb je’ddõ.
Ko tu otram vēlies, tas pašam notiks.
-
ieteicams
Se vȯlks vä’ggi tǭ’dõb.
Tas būtu ļoti ieteicams.
-
trīsis
-
a)tacismar
Tǭgõd jemīņ attõ, mis sǭbõd pandõd jo’ugõ, la’z kalād algõd pä’zzõgõd le’bbõ.
Tači vairāk ir tādi, kas tiek likti upēs, lai zivis netiek cauri. -
b)aizsprosts
-
c)šķērslis
Se tī’eb tǭgidi mi’n rieksõ.
Tas liek man šķēršļus ceļā.
-
išēmija, asinsrites traucējumsmed
pǟti’gmõd tǭgõz
galvas smadzeņu asinsrites traucējums (tranzistora išēmija)
-
galoda
-
ķekars
būolgõd tōka
brūkleņu ķekars
-
takelāžamar
-
takelētmar
-
ziema
tǭla āiga
ziemas laiksMi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt.
Man pa ziemu bija piecas aitas.
-
ziemas laiks
-
a)ziemas mēnesis
-
b)janvāris
-
ziemas kvieši
-
lausks
-
ziemciete(Pyrola)
-
ziemas reiss, ilgstošs ceļojums
Ta vȯ’ļ kuolm āigastõ tǭlareizõs jarā pasouļõs.
Viņš bija trīs gadus projām ziemas reisā pasaulē.
-
ziemas rudzi
-
ziemas vidus
-
ziemas miegs, ziemas guļa
-
ziemāji
-
colla
Ikš tī’edõz – kakštuoistõn toļļõ.
Viena pēda – divpadsmit collas.
-
dullismar
-
muita
maksõ toļļõ
maksāt muituvõttõ toļļõ
ņemt muitu
-
a)strups
-
b)stulbs
-
duļļa ligzdamar
-
miecēšanas šķidrumsetn
-
tomāts
-
miecētetn
-
a)griba
roudi tǭ’mi
dzelzs gribaeņtš tǭ’miz pie’rrõ
pēc savas gribas ~ brīvprātīgi1923. āigastõst Līvõ rānda skūoliš eņtš tǭ’miz pie’rrõ sai opātõd līvõ kēļ.
Kopš 1923. gada Lībiešu krasta skolās brīvprātīgi tika mācīta lībiešu valoda. -
b)vēlme, vēlēšanās
-
miecētetn
-
gribasspēks
-
sacietēt
-
nūja, stampa
-
biezs un sauss
Se sandrok u’m toņ, minā seļļizt toņņõ ä’b tǭ’, minā tǭ’b vie’ddõlt.
Šī putra ir bieza un sausa, es tādu biezu negribu, es gribu šķidru.
-
saplēst, sabojāt
Toņņõb, rikūb jarā.
Saplēš, sabojā.
-
spoks, bubulis
-
tops, reitings
-
tāfele
-
toponīms
-
a)tupele
-
b)čība
-
papēdis (apaviem)
kuordõd toppiļdõks kǟngad
augstpapēžu kurpes
-
topburamar
-
kūdras sūna(Sphagnum)
-
caurule
-
piltuvene(Clitocybe)
-
barot
Rǭziņ tǭrpiņțõb ne’i, ku ta ju kōgiņ tīekõb.
Pa druskai baro tā, lai tas ilgāk pietiktu.
-
torte
Ku tī’eb tortõ, u’m amā šūmõmõst.
Kad taisa torti, viss ir jāputo.
-
tornis
-
torņa pulkstenis
-
dūmaka
-
miglas mākonis
-
dūmakains
-
tosteris
-
tāss
-
tētis
-
bars, pūlis
-
taupīt
Toupõb, rǭziņ set võtāb ja tī’eb tä’mstõ, jo’vstõ, vīļastõ, la’z ta kōgiņ tīekõg.
Taupa, mazliet tikai ņem un taisa no tā, no graudiem, labības, lai tās ilgāk pietiek.
-
taure, rags
To’urõks to’urõb.
Ar tauri taurē.
-
taurēt, pūst ragu
-
tauta
-
tauva
Ānkartouvõ nutāb trossõks.
Enkura tauvu sauc par trosi.
-
vētrains
-
debešķīgs
-
apvārsnis
-
vētrains laiks
-
debespuse
-
debesjums
-
spīdeklis, debesu ķermenis
-
debesu izplatījums
-
debesu zilgme
-
debeszils
-
debesu tēvs
-
vētras brāzma
-
krāpt, mānīt
-
debesis
mingizt touvõz nustõ
celt kādu debesīsnemē touvõst mǭ’zõ sa’ddõn
kā no debesīm nokritisla’gdõ touvõ alā ~ la’gdõ touvõ allõ
zem klajas debessDidžā vaņțlõb touvõzõ.
Didzis raugās debesīs.Seļļizt ä’b ūo, ku rištīng touvõ sǭb.
Tā nav, ka cilvēks tiek debesīs.Ta tūndõb ēņtšta nemē seismis touvõs.
Viņš jūtas kā septītajās debesīs.
-
vētra
Sugīz sūr tōvaz.
Izcēlās liela vētra.Tōvaz pū’gõb, vǭ’dstõb lūnda.
Vētra pūš, putina sniegu.
-
nosauļoties brūnam
-
tēšamais cirvisetn
-
tēst
Baļkõ tovūb kirrõks.
Baļķi tēš ar cirvi.Ikš kaņț vȯ’ļ to’vdõd la’iglimizõks.
Viena skaldne bija notēsta plakana.
-
stāvs
kuolmõs tǭžõs jellõ
dzīvot trešajā stāvā
-
stāvu-
-
solījums
tȭitamizt täutõ
pildīt solījumu
-
solīt
Ta tȭitab tī’edõ näntõn nīnidi.
Viņš sola uzbūvēt viņiem pilis.Ta tȭitiz andõ sīe rǭntõ.
Viņš apsolīja iedot to grāmatu.Ku ta tõitõn um, si’z ta āndab.
Ja viņš ir apsolījis, tad viņš iedos.
-
solījums
-
a)pukstēt
-
b)raustīties
Tõkšlõb, tabāltõb, äbvõi riktig rõkāndõ.
Raustās, stostās, nevar kārtīgi parunāt.
-
puksts
-
vāle, velējamā vāleetn
Tȭlaks tȭlatõb kurnõ.
Ar vāli velē veļu.
-
velētava, velēkne, velējamais solsetn
-
velētetn
ǭriņi tȭlatõ
velēt drēbes
-
robežzīme
-
stabs, kolonna
-
kolonāde
-
a)truls, neass
-
b)nejūtīgs
Ku appõn mǭŗidi sīeb, ambõd īebõd tȭlzaks.
Ja skābas ogas ēd, zobi kļūst nejūtīgi.Sū īeb tȭlzaks.
Mute notirpst [no ievogām].
-
truls
-
trulums
-
notrulināties
-
notrulināt (garīgi)
-
notrulināt, padarīt neasu
-
trulums
-
mantrausis
sa’lliz tõmbiji
slepens mantrausisVa Sūr Pētõr vȯ’ļ sūr tõmbiji.
Vei, Dižpēteris bija liels mantrausis.
-
mantkārība
-
cīkstēties, kauties, plēsties
Tõmblõbõd, kis u’m jo ve’ggi.
Plēšas, kurš ir stiprāks.
-
a)vilkt
i’lzõ tõmbõ
vilkt augšājarā tõmbõ
aizvilkt projāmku’bbõ tõmbõ
savilkt kopāmǭ’zõ tõmbõ
novilktulzõ tõmbõ
izvilkt ~ izrautvi’zzõ tõmbõ
aizvilktkīeta tõmbõ
vilkt virviTa u’m tõmbdõb un liktõb.
Viņš ir velkams un stumjams.Ta lǟ’b ja tȭmbõb tä’m mǭ’zõ.
Viņš iet un novelk viņu zemē.Ve’ž tȭmbõb ulzõ sīe sūoliz.
Ūdens izvelk ārā to sāļumu. -
b)raust
viļļõ tõmbõ
raust mantuTa tȭmbõb a’mmõ, mis sǭb kä’ddõ.
Viņš rauš visu, ko dabū rokā.Mingizt a’žžõ ta tȭmbõb aššõ.
Kādu lietu viņš sarauš ātri.
-
a)raustīt
-
b)piepūlēties
Ēņtšta tõmšlõb, vingõrtõb, või ta võib, või ä’b või.
Piepūlē sevi, vingrinās, vai viņš var, vai viņš nevar.
-
darva
-
darvas muca
-
sveķene(Lychnis viscaria)
-
darvot
Ta tȭratõb tȭraks laijõ.
Viņš ar darvu darvo laivu.
-
darvas ceplis
tȭratsepļõ kittõ
kurināt darvas ceplitȭratsepļõ lǭțõ
piekraut darvas cepliPigā jegā perīmī’en vȯ’ļ tȭratsepļā.
Gandrīz katram saimniekam bija darvas ceplis.
-
kubls, kubulsetn
-
a)tirgus
-
b)gadatirgus
Mikīļ tõrg Sasmagās
Miķeļu gadatirgus Sasmakā (Valdemārpilī)
-
tirdzniecība, tirgošanās
-
tirgus sieva
-
tirdzinieks
-
tirgus diena
-
Vecsumberi
-
ozolzīle
-
sveķis, darvains skals
-
darvainu skalu bunte
-
darvains
-
grodi
-
akas grodi
-
pūlis
sūr tõuk
liels pūlis
-
dārgāks
-
sadārdzināties
-
dārgi
tõuristiz vȯstõd
dārgi pirkts
-
dārdzība
-
dārgs
-
stumbrs
tõ’vstõ rǭz vȯ’ļtõ märgõnd
stumbrā nedaudz bija satrunējuši
-
a)dziļš
-
b)īsts
-
dziļi, dziļumā
-
pastāvīgais zobs
-
dziļjūra
-
iedziļināties
-
padziļinājums
-
dziļumā
-
no dziļuma
-
dzelme
-
a)dziļums
-
b)bezdibenis
-
dziļi
jo tõ’vvõ
dziļāk