Kanā tebīkšõb, lǟ’b dū’obõ si’zzõl, a’rtõb dū’obõ jarā, tebīkšõb.
Vista kašņājas, iet dobē, izārda dobi, kašņājas.

Ne’i kōgiņ tǟnda tegīņtõb ku ta u’m riktig.
Tik ilgi to kārto, kamēr tas ir kārtībā.

Sa ūod ne’iku tei mi’n nǭ’gõ pǟl (~ ne’iku tei mi’n pǟlõ pandõd).
Tu esi kā uts uz manas ādas (~ kā uts man uzlikta).

Panād ja akūd neku tēḑi tapād: kniukt! kniukt! pēgalõks.
Liec un ķer kā utis galinot: knakts! knakts! ar īkšķi.

Teidõb, su’ggõbõd teid si’zzõl, jarā teidõn.
Kļūst utains, sarodas utis iekšā, kļuvis utains.

Mis tēg, jarā teidõnd, sī’dš vȯtšõt!
Ko jūs, utainie, te meklējat!

Tektār, sīekõks täutõb vietā või vȯ’ltõ pittõ või botīļõ.
Piltuve, ar to ūdeni vai alu iepilda mucā vai pudelē.

Aŗšt vȯ’ļ kū’oḑõn telefon jūrs.
Ārsts bija tieši pie telefona.

Mi’nnõn u’m teļļimi je’ddõpē’ḑõn oppõ.
Man ir nodoms mācīties tālāk.

Ni set u’m teļļõmõst, ku sǭb mǭ’zõpē’ḑõn.
Tagad tikai jānospriež, kā tikt lejā.

Mis teg teļļõt tī’emõ?
Ko jūs taisāties darīt?

Ma tēļõb broutšõm mǭlõ.
Es taisos braukt uz laukiem.

Ta tēļõb ēņtšta jemāndõks.
Viņa izliekas par dāmu.

Na’ggiri tēmpõb tempõks.
Kartupeļus mīca ar stampu.

Piški immõrgoutlimi temp.
Maza apaļa stampa.

Tēmpiz vȯrūks mǭ si’zzõl.
Iemīdīja zelmeni zemē.

Motšiņõ sǭb temptõd.
Kartupeļu putra tiek sastampāta.

Midēgõst tēmpõb vi’zzõ.
Kaut ko aizbāž [~ aizstampā] ciet.

Sa tēriņt tǟnda mi’nstõ!
Pasveicini viņu no manis!

Said eņtš pǟ mi’n kurkstõ tēritš ulzõ.
[Tu] dabūji savu galvu no manas rīkles veselu ārā.

Pǟgiņ rǭ’dõ tēriz jarā.
Daudz naudas iztērēja.

Alā tēr!
Netērē!> ku’ltõ

Se rištīng ibīzt pa je’nnõks tērõb.
Tas cilvēks zirgu pārāk daudz nostrādina.