-
asinszāle(Hypericum)
-
teātris
teātõr nä’gțimi
teātra izrāde
-
sērga, kaite
-
a)ālants(Leuciscus idus)
-
b)sapals(Leuciscus luciscus)
-
kašņāties
Kanā tebīkšõb, lǟ’b dū’obõ si’zzõl, a’rtõb dū’obõ jarā, tebīkšõb.
Vista kašņājas, iet dobē, izārda dobi, kašņājas.
-
slimīgs, vārgulīgs
-
rubenis(Lyrurus tetrix)
-
iezīmēts
-
jūs
-
ķieģelis
-
sakārtot, iestatīt
Ne’i kōgiņ tǟnda tegīņtõb ku ta u’m riktig.
Tik ilgi to kārto, kamēr tas ir kārtībā.
-
atkal
-
atkārtota pārstrāde, atražošana
-
atjaunošana
-
tējas glāze
-
tehnika
-
tehnisks
-
tehnoloģija
-
uts(Pediculus)
Sa ūod ne’iku tei mi’n nǭ’gõ pǟl (~ ne’iku tei mi’n pǟlõ pandõd).
Tu esi kā uts uz manas ādas (~ kā uts man uzlikta).Panād ja akūd neku tēḑi tapād: kniukt! kniukt! pēgalõks.
Liec un ķer kā utis galinot: knakts! knakts! ar īkšķi.
-
ālants(Leuciscus idus)
-
kļūt utainam
Teidõb, su’ggõbõd teid si’zzõl, jarā teidõn.
Kļūst utains, sarodas utis iekšā, kļuvis utains.Mis tēg, jarā teidõnd, sī’dš vȯtšõt!
Ko jūs, utainie, te meklējat!
-
krāmu tirgus, blusu tirgus, utenis
-
utu ķemme
-
īkšķis, utubunga
-
atkal
-
tēja
-
tējas glāze
-
darītājs
-
tējkarote
-
ārstniecības kumelīte(Chamomilla recutita, Matricaria chamomilla)
-
tējas vakars
-
tējas koks
-
teksts
-
tekstīlijas
-
piltuve, trekteris
Tektār, sīekõks täutõb vietā või vȯ’ltõ pittõ või botīļõ.
Piltuve, ar to ūdeni vai alu iepilda mucā vai pudelē.
-
tālrunis, telefons
Aŗšt vȯ’ļ kū’oḑõn telefon jūrs.
Ārsts bija tieši pie telefona.
-
telefona numurs, tālruņa numurs
-
telefonsaruna, zvans
-
telegrāfs
-
telegramma
-
teleskops
-
televīzija
-
televīzijas kanāls
-
televizors
-
telts
-
nodoms
Mi’nnõn u’m teļļimi je’ddõpē’ḑõn oppõ.
Man ir nodoms mācīties tālāk.
-
a)spriest
Ni set u’m teļļõmõst, ku sǭb mǭ’zõpē’ḑõn.
Tagad tikai jānospriež, kā tikt lejā. -
b)taisīties
Mis teg teļļõt tī’emõ?
Ko jūs taisāties darīt?Ma tēļõb broutšõm mǭlõ.
Es taisos braukt uz laukiem. -
c)iestatīt, uzvilkt
kiellõ teļļõ
uzvilkt pulksteni
-
izlikties, tēlot
Ta tēļõb ēņtšta jemāndõks.
Viņa izliekas par dāmu.
-
tēma
-
temats
-
a)gabals
lēba temp
maizes ņukavȯzā temp
gaļas gabals -
b)joks, nedarbs
-
c)stumbenis, strupulis
-
a)bliete
-
b)stampa
Na’ggiri tēmpõb tempõks.
Kartupeļus mīca ar stampu.Piški immõrgoutlimi temp.
Maza apaļa stampa.
-
temps
-
temperatūra
-
a)mīt, mīdīt
jālgad alā jarā tempõ
samīt zem kājāmTēmpiz vȯrūks mǭ si’zzõl.
Iemīdīja zelmeni zemē. -
b)stampāt
pīenõks tempõ
smalki sastampātvi’zzõ tempõ
aizbāztnǭțidi tempõ
stampāt kāpostusMotšiņõ sǭb temptõd.
Kartupeļu putra tiek sastampāta.Midēgõst tēmpõb vi’zzõ.
Kaut ko aizbāž [~ aizstampā] ciet.
-
mīdīties, mīņāties
ī’d kūož pǟl tempõ
mīņāties uz vietas
-
stendere
-
tendence
-
teniss
-
teorija
-
bāzt
si’zzõl teppõ
iebāztva’izõ teppõ
iebāzt starpāsūdõ vi’zzõ teppõ
aizbāzt muti
-
nemierīgs, nepacietīgs
tergiļ ilā
nemierīga daba
-
a)sveiciens
-
b)apsveicināšanās
-
sveicināt, sveikt
kä’dkõks tēriņtõ
sarokotieslekš puskūdõks tēriņtõm
devās sveikt ar puķēmSa tēriņt tǟnda mi’nstõ!
Pasveicini viņu no manis!
-
apsveicams
-
sveiki
-
sveiks, sveiki
-
teritoriāls
-
teritorija
-
vesels, pilnīgi
Said eņtš pǟ mi’n kurkstõ tēritš ulzõ.
[Tu] dabūji savu galvu no manas rīkles veselu ārā.
-
a)termins
-
b)termiņš
-
a)tērēt
tērdõt āiga
iztērētais laiksPǟgiņ rǭ’dõ tēriz jarā.
Daudz naudas iztērēja.Alā tēr!
Netērē!> ku’ltõ -
b)nostrādināt
Se rištīng ibīzt pa je’nnõks tērõb.
Tas cilvēks zirgu pārāk daudz nostrādina. -
c)nokaut (dzīvnieku)
-
pirmpiens
-
a)testaments
-
b)derība
Ūž Testament
Jaunā DerībaVanā testament
Vecā Derība
-
derība
-
apgalvojums, tēze
-
atkal
