Vārdi
tēāina
{tē|āina}
lietvārds 36
  • asinszāle
    (Hypericum)
teātõr
{teātõr}
lietvārds 220
  • teātris

    teātõr nä’gțimi
    teātra izrāde

tebā
{tebā}
lietvārds 39
  • a)
    ālants
    (Leuciscus idus)
  • b)
    sapals
    (Leuciscus luciscus)
tebīkšõ
{tebīkšõ}
darbības vārds 53a
  • kašņāties

    Kanā tebīkšõb, lǟ’b dū’obõ si’zzõl, a’rtõb dū’obõ jarā, tebīkšõb.
    Vista kašņājas, iet dobē, izārda dobi, kašņājas.

teblimi
{te’blimi}
īpašības vārds 188’
  • slimīgs, vārgulīgs
teddõr
{te’ddõr}
lietvārds 220’
  • rubenis
    (Lyrurus tetrix)
tēdži
{tē’dži}
īpašības vārds 187’
  • iezīmēts
tēg
{tēg}
gramatiskā forma
  • jūs
tēgal
{tēgal}
lietvārds 218
  • ķieģelis
tegīņtõ
{tegīņtõ}
darbības vārds 53a
  • sakārtot, iestatīt

    Ne’i kōgiņ tǟnda tegīņtõb ku ta u’m riktig.
    Tik ilgi to kārto, kamēr tas ir kārtībā.

tegīž
{tegīž}
apstākļa vārds
  • atkal
tegīžtūotimi
{tegīž|tūotimi}
lietvārds 188
  • atkārtota pārstrāde, atražošana
tegīžūdstimi
{tegīž|ūdstimi}
lietvārds 188
  • atjaunošana
tēglōz
{tē|glǭz}
lietvārds 131
  • tējas glāze
tehnik
{tehnik}
lietvārds
  • tehnika
tehnili
{tehnili}
īpašības vārds 188
  • tehnisks
tehnolōgij
{tehnolōgij}
lietvārds 121
  • tehnoloģija
tei
{tei}
lietvārds 17
  • uts
    (Pediculus)

    Sa ūod ne’iku tei mi’n nǭ’gõ pǟl (~ ne’iku tei mi’n pǟlõ pandõd).
    Tu esi kā uts uz manas ādas (~ kā uts man uzlikta).

    Panād ja akūd neku tēḑi tapād: kniukt! kniukt! pēgalõks.
    Liec un ķer kā utis galinot: knakts! knakts! ar īkšķi.

teib
{teib}
lietvārds 122
  • ālants
    (Leuciscus idus)
teidõ
{teidõ}
darbības vārds 53a
  • kļūt utainam

    Teidõb, su’ggõbõd teid si’zzõl, jarā teidõn.
    Kļūst utains, sarodas utis iekšā, kļuvis utains.

    Mis tēg, jarā teidõnd, sī’dš vȯtšõt!
    Ko jūs, utainie, te meklējat!

teidtõrg
{teid|tõrg}
lietvārds 94
  • krāmu tirgus, blusu tirgus, utenis
teikem
{tei|kem}
lietvārds 123
  • utu ķemme
teitemp
{tei|temp}
lietvārds 94
  • īkšķis, utubunga
teiž
{te’iž}
apstākļa vārds
  • atkal
tēj
{tēj}
lietvārds 121
  • tēja
tējglōz
{tēj|glǭz}
lietvārds 131
  • tējas glāze
tēji
{tē’ji}
lietvārds 175
  • darītājs
tējkōj
{tēj|kǭj}
lietvārds 121
  • tējkarote
tējkumāļikki
{tēj|kumāļikki}
lietvārds 182
  • ārstniecības kumelīte
    (Chamomilla recutita, Matricaria chamomilla)
tējȭdõg
{tēj|ȭ’dõg}
lietvārds 153’
  • tējas vakars
tējpū
{tēj|pū}
lietvārds 12
  • tējas koks
tekst
{tekst}
lietvārds 131
  • teksts
tekstīld
{tekstīld}
lietvārds
  • tekstīlijas
tektār
{tektār}
lietvārds 217
  • piltuve, trekteris

    Tektār, sīekõks täutõb vietā või vȯ’ltõ pittõ või botīļõ.
    Piltuve, ar to ūdeni vai alu iepilda mucā vai pudelē.

telefon
{tele¦fon}
lietvārds 126
  • tālrunis, telefons

    Aŗšt vȯ’ļ kū’oḑõn telefon jūrs.
    Ārsts bija tieši pie telefona.

telefonnummõrz
{telefon|nummõrz}
lietvārds 214
  • telefona numurs, tālruņa numurs
telefonrõk
{telefon|rõk}
lietvārds 79
  • telefonsaruna, zvans
telegraf
{telegraf}
lietvārds 122
  • telegrāfs
telegram
{telegram}
lietvārds
  • telegramma
teleskōp
{teleskōp}
lietvārds
  • teleskops
televīzij
{tele¦vīzij}
lietvārds 121
  • televīzija
televīzijkanāl
{televīzij|kanāl}
lietvārds 217
  • televīzijas kanāls
televīzõr
{televīzõr}
lietvārds
  • televizors
telt
{telt}
lietvārds
  • telts
teļļimi
{teļļimi}
lietvārds 188
  • nodoms

    Mi’nnõn u’m teļļimi je’ddõpē’ḑõn oppõ.
    Man ir nodoms mācīties tālāk.

teļļõ1
{teļļõ}
darbības vārds 38
  • a)
    spriest

    Ni set u’m teļļõmõst, ku sǭb mǭ’zõpē’ḑõn.
    Tagad tikai jānospriež, kā tikt lejā.

  • b)
    taisīties

    Mis teg teļļõt tī’emõ?
    Ko jūs taisāties darīt?

    Ma tēļõb broutšõm mǭlõ.
    Es taisos braukt uz laukiem.

  • c)
    iestatīt, uzvilkt

    kiellõ teļļõ
    uzvilkt pulksteni

teļļõ2
{teļļõ}
darbības vārds 38
  • izlikties, tēlot

    Ta tēļõb ēņtšta jemāndõks.
    Viņa izliekas par dāmu.

tēma
{tēma}
lietvārds
  • tēma
temāt
{temāt}
lietvārds
  • temats
temp1
{temp}
lietvārds 94
  • a)
    gabals

    lēba temp
    maizes ņuka

    vȯzā temp
    gaļas gabals

  • b)
    joks, nedarbs
  • c)
    stumbenis, strupulis
temp2
{temp}
lietvārds 94
  • a)
    bliete
  • b)
    stampa

    Na’ggiri tēmpõb tempõks.
    Kartupeļus mīca ar stampu.

    Piški immõrgoutlimi temp.
    Maza apaļa stampa.

temp3
{temp}
lietvārds 94
  • temps
temperatūr
{temperatūr}
lietvārds 127
  • temperatūra
tempõ1
{tempõ}
darbības vārds 47
  • a)
    mīt, mīdīt

    jālgad alā jarā tempõ
    samīt zem kājām

    Tēmpiz vȯrūks mǭ si’zzõl.
    Iemīdīja zelmeni zemē.

  • b)
    stampāt

    pīenõks tempõ
    smalki sastampāt

    vi’zzõ tempõ
    aizbāzt

    nǭțidi tempõ
    stampāt kāpostus

    Motšiņõ sǭb temptõd.
    Kartupeļu putra tiek sastampāta.

    Midēgõst tēmpõb vi’zzõ.
    Kaut ko aizbāž [~ aizstampā] ciet.

tempõ2
{tempõ}
darbības vārds 47
  • mīdīties, mīņāties

    ī’d kūož pǟl tempõ
    mīņāties uz vietas

tēndaŗ
{tēndaŗ}
lietvārds 222
  • stendere
tendents
{tendents}
lietvārds
  • tendence
tenis
{tenis}
lietvārds
  • teniss
teōrij
{teōrij}
lietvārds 121
  • teorija
teppõ
{teppõ}
darbības vārds 36
  • bāzt

    si’zzõl teppõ
    iebāzt

    va’izõ teppõ
    iebāzt starpā

    sūdõ vi’zzõ teppõ
    aizbāzt muti

tergiļ
{tergiļ}
īpašības vārds 222
  • nemierīgs, nepacietīgs

    tergiļ ilā
    nemierīga daba

tēriņtimi
{tēriņtimi}
lietvārds 188
  • a)
    sveiciens
  • b)
    apsveicināšanās
tēriņtõ
{tēriņtõ}
darbības vārds 53a
  • sveicināt, sveikt

    kä’dkõks tēriņtõ
    sarokoties

    lekš puskūdõks tēriņtõm
    devās sveikt ar puķēm

    Sa tēriņt tǟnda mi’nstõ!
    Pasveicini viņu no manis!

tēriņtõb
{tēriņtõb}
īpašības vārds 152
  • apsveicams
tēriņtš
{tēriņtš}
izsauksmes vārds
  • sveiki
tēriņtš1
{tēriņtš}
izsauksmes vārds
  • sveiks, sveiki
teritoriāli
{teritoriāli}
īpašības vārds
  • teritoriāls
teritōrij
{teritōrij}
lietvārds
  • teritorija
tēritš
{tēritš}
apstākļa vārds
  • vesels, pilnīgi

    Said eņtš pǟ mi’n kurkstõ tēritš ulzõ.
    [Tu] dabūji savu galvu no manas rīkles veselu ārā.

termin
{termin}
lietvārds 218
  • a)
    termins
  • b)
    termiņš
tērõ
{tērõ}
darbības vārds 49
  • a)
    tērēt

    tērdõt āiga
    iztērētais laiks

    Pǟgiņ rǭ’dõ tēriz jarā.
    Daudz naudas iztērēja.

    Alā tēr!
    Netērē!> ku’ltõ

  • b)
    nostrādināt

    Se rištīng ibīzt pa je’nnõks tērõb.
    Tas cilvēks zirgu pārāk daudz nostrādina.

  • c)
    nokaut (dzīvnieku)
terri
{te’rri}
īpašības vārds 187
tersēmḑa
{ter|sēmḑa}
lietvārds 53
  • pirmpiens
testament
{testament}
lietvārds 136
  • a)
    testaments
  • b)
    derība

    Ūž Testament
    Jaunā Derība

    Vanā testament
    Vecā Derība

testament
{testament}
lietvārds
  • derība
tēz
{tēz}
lietvārds
  • apgalvojums, tēze
tež
{te’ž}
apstākļa vārds
  • atkal