Vārdi
sōdõ1
{sǭdõ}
darbības vārds 8
  • dabūt

    arū sǭdõ
    saprast

    jõvāmt sǭdõ
    gūt labumu

    kä’ddõ sǭdõ
    dabūt rokā

    kilmõ sǭdõ
    saaukstēties

    i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ
    dabūt pa galvu

    mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ
    nevar pat dabūt redzēt

    Ma sai tieutõ i’ļ si’n.
    Es dabūju ziņu par tevi.

    Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā.
    Tagad es dabūju to lozi, tagad dabūju to lietu.

    Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l.
    Viņš dabūja tur galu [~ savu nāvi].

    Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ.
    Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes.

    Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā.
    Es nedabūju ne[ko] uz zoba.

    Rištīng sǭb jālgad alā.
    Cilvēks dabū kājas apakšā.

    Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ.
    Tu dabūji to nost no sava kakla.

    Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ.
    Es dabūju to meiteni savās rokās.

    Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi.
    Ja slepeni dabū rokā, tas ir spēks.

    Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi.
    Tu dabūji pērienu pa pirkstiem.

    Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ.
    Tik maz, ka kaķis nedabū paēst.

    Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs.
    Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams.

    Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst.
    To nevar dabūt, [pat] ja tu ar zeltu maksātu.

    Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ.
    Es tikai dabūju garšu mutē, vairāk es nedabūju.

    Ma sai tä’m sieldõks.
    Es to noskaidroju.

    Ku sǭb lemḑi sīedõ.
    Kad dabū apēst siltu.

    Sai pitkā nanā un uid.
    Dabūja garu degunu un kaunu.

    Said sõnā vi’zzõ.
    Neizrunājies [~ dabūji vārdu ciet].

    Se u’m tarānaigās sǭdõt.
    Tas [bērns] ir sētmalē dabūts.

    Kus ta u’m sǭdõt?
    Kur viņš ir dabūts?

    A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt!
    Ja tu tā saki, tad tu dabū ar dūri pierē blaukš!

sōdõ2
{sǭdõ}
darbības vārds 8
  • a)
    tikt, nokļūt

    i’lzõ sǭdõ
    tikt augšā

    le’bbõ sǭdõ
    satikt, sadzīvot

    ku’bbõ sǭdõ
    satikties

    pi’ddõz sǭdõ
    tikt garām

    si’zzõl sǭdõ
    tikt iekšā

    ulzõ sǭdõ
    tikt ārā

    vāldiņ sǭdõ
    tikt vaļā ~ atbrīvoties

    kui sǭb le’bbõ
    kā tiek cauri ~ kā tiek galā

    Ku sa ä’d lu’g kopīkidi, si’z sa rubīļ jū’r ä’d sǭ.
    Ja tu neskaiti kapeikas, tad tu pie rubļa netiec.

    Ma sai katūks alā, ku vī’mõ sadīz.
    Es tiku zem jumta, kad lietus lija.

    Ä’b sǭ sīest kūožõst jarā.
    Netiek projām no tās vietas.

    Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā.
    Es netieku projām no vietas.

    La’z ma sǭgõ jālgad aldõst jarā.
    Lai es nemaisos pa kājām [~ tieku projām no kājām].

    Sīe neitstõn sa le’žgõl ä’d sǭ.
    Šai meitenei tu tuvumā netiec.

    Ä’b sǭ pi’ddõz.
    Netiek garām.

    Sǟ’ldõ ta aldõst ulzõ ä’b sǭ.
    No turienes, no apakšas viņš ārā netiks.

    Sǭbõd eņtš valdõz ulzõ.
    Tiek ārā savā vaļā.

    Ma sai nǭ’võ sūstõ ulzõ.
    Es izglābos no nāves [~ tiku ārā no nāves mutes].

    Ma sai tä’m kīndõd va’izõ.
    Es tiku viņa nagos.

    Ma sai ulzõ tä’m kīndõd va’istõ.
    Es tiku ārā no viņa nagiem [~ nagu starpas].

    Ma sai tä’mstõ vāldiņ.
    Es tiku no viņa vaļā.

    Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’bvõi i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț.
    Par tiem, kam bija ciets miegs, [kas] nevar piecelties, teica: guļ kā maiss.

    Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ.
    Es tiku no tās naudas vaļā.

    1863. ā. rǭntidi ma ve’l ä’b ūo eņtš kä’dsõ sǭnd pidām.
    1863. g. grāmatas es vēl neesmu savās rokās varējis turēt.

  • b)
    varēt

    je’dsõ ku Mikīļ vȯ’ļ sǭnd ūņḑigt tǟ’dõl pa’nmõ.
    pirms Miķelis bija paspējis briesmas pamanīt

    Siedā sai irgõm kȭlbatõ set 1938./39. optõbāigastõs.
    To varēja sākt lietot tikai 1938./39. mācību gadā.

  • c)
    kļūt, tapt

    rujāks sǭdõ
    kļūt slimam

    tierrõks sǭdõ
    kļūt veselam

    Ma sai luštigõlõks.
    Es kļuvu priecīgs.

    Laps pa’ņ nurkõ, si’z sai kūldzizõks.
    Bērnu ielika stūrī, tad kļuva paklausīgs.

    Mi’n naiz sõzārmīez u’m rujāks sǭnd.
    Manas sievas vīrs ir saslimis.

    Ta sǭb opātijiks.
    Viņš kļūst par skolotāju.

    Või sa ūod ūlõks sǭnd?
    Vai tu esi kļuvis traks?

  • d)
    tikt

    tuoimõl sǭdõ
    tikt galā

    virgõ sǭdõ
    pamosties

    tā’giž je’llõ sǭdõ
    tikt atpakaļ dzīvē

    Ne’i mēg saimõ tegiž tuoimõl.
    Tā mēs atkal tikām galā.

    Ä’b sǭ tuoimõl.
    Netiek galā.

    Sīest ä’b sǭ jõ’vvõ nǭ’gõ.
    No tā nekas nesanāks [~ nedabū labu ādu].

    Sǭgõ, mis sǭdsõ!
    Lai notiek, kas notikdams!

sōdõ3
{sǭdõ}
darbības vārds 8
  • a)
    tikt (pasīva teikuma izteicēja darbības vārds)

    Mä’d kilā sǭb nuttõd Sīkrõg.
    Mūsu ciems tiek saukts par Sīkragu.

    Janvār kūs sai lōlatõt.
    Janvārī [parasti] laulāts.

    Ta u’m kost pǟl, sǭb vaļmõz andtõd.
    Viņš tiek uzturēt, tiek gatavs dots.

    Ta sǭb mǟdõltõt.
    Viņš tiek pieminēts.

    Se tikkiž sai sa’lliz pandõt jak tagā.
    Tas viss tika slepeni nolikts aiz jakas.

    Pǟgiņ kȭrdidi ma sai jemā kä’dstõ rīļtõt.
    Daudzas reizes es tiku mātes sarāts.

    Pǟ sǭb jarā sie’gdõt.
    Galva tiek sajaukta.

  • b)
    varēt

    Mit kuskiz ä’b sǭ lǟ’dõ.
    Nekur nevar aiziet.

    Ilmõ võŗgidi ä’b sǭ veijõ.
    Bez tīkliem nevar ķert zivis.

    Ma tǭ’b ma’ggõ, ä’b sǭ magātõ.
    Es gribu gulēt, nevaru gulēt.

  • c)
    nācās, jā-

    Mȯiznikā sai nēḑi ä’bțõm vīļaks.
    Muižniekam bija jāpalīdz viņiem ar labību.

  • d)
    tikt, piepildīties

    Tä’mmõn sai sīe kūož pǟl seisõ āigastõ vȯnd.
    Viņš bija sabijis tajā vietā septiņus gadus [~ viņam tika tajā vietā septiņi gadi bijuši].

sōdõb
{sǭdõb}
apstākļa vārds
  • dabūjams, pieejams

    Si’z i’z ūo sūormõkši sǭdõb.
    Tad gredzeni nebija pieejami.

sōdõks
{sǭdõks}
lietvārds 192
  • a)
    ražojums, izstrādājums, produkts
  • b)
    ieguve, raža