Si’z rāndalizt je’dnikād lu’g pagāstõs vȯ’ļ a’mtiz sūorantõd.
Tad jūrmalnieku pārstāvju skaits pagastā bija visādi ierobežots.

Kīel kõrdõlpa’nmi nēši lu’gdõbrǭntiš sūornõb autorõd kēravīț ī’tiztõmizõks.
Valodas normēšana šajās lasāmgrāmatās aprobežojas ar autoru rakstības vienādošanu.

Ī’ž Pizā Kāpbergõd sūoŗši jūokšõb viššõ sǭrlizt vīerda.
Pat Miķeļtorņa Kāpbergu dzīslās tek stipras sāmsaliešu asinis.

Sūormõd: pēgal, e’ḑḑisuoŗm, sidāmi, ni’mtimi (~ kūldakāndaji), piški-Ants.
Pirksti: īkšķis, rādītājpirksts, vidējais, bezvārda (~ zeltnesis), mazais pirkstiņš [~ Ansis].

Tä’mmõn at pitkād sūormõd.
Viņam ir gari nagi [~ pirksti].

Tä’mmõn ä’b ūot sūormõd pū’dõd.
Viņš palaiž nagus [~ viņam nav tīri nagi].

Sūormõd sõ’vlõbõd tīe tagān.
Pirksti niez pēc darba.

Tä’mmõn sūormõd sõ’vlõbõd, ku ä’b ānda tuoizõn armõ.
Viņam pirksti niez, nedod otram mieru.

Ta i’z liktā mittõ suormõ.
Viņš ne pirkstu nepakustināja.

Ta mittõ suormõ mi’nnõn jū’rõ ä’b pūt.
Viņš ne pirkstu man nepiedūra.