-
trauks
rīstidi pie’zzõ
mazgāt traukusKalād rīstõ sūolõb set ka’ļdi.
Zivju traukā sāla tikai zivis.Pūstõ rīstõd tējiži paldīņ u’m veitõ.
Koka trauku taisītāju tagad ir maz.Alā siļg eņtš rīstõ, ku pie’rrõ äd sǭ ulzõ nūolõm!
Nespļauj savā traukā, lai vēlāk nav jāizlaiza!Sīe vȯ’llõ rīstõn u’m zumpõn kard, sīņõ vȯ’ltõ ä’b või va’llõ.
Šim alus traukam ir sastāvējusies smaka, tajā nevar liet alu.Sīe rīstõn u’m vitsā kațki.
Šim traukam ir vica pušu.
-
trauku plaukts
-
trauku meistars, mucinieksetn
-
a)krusts
rištõ je’ddõ ra’bbõ (~ eitõ)
pārmest krustuU’m pa’nmõst rišt je’ddõ.
Jāpārmet krusts. -
b)krusts, grūtības
Jelāmi set u’m rišt rištīngõn.
Dzīve ir tikai krusts cilvēkam.Se jelāmiz rišt pīkstõb rištīngtõ.
Tas dzīves krusts nospiež cilvēku. -
c)kreicis
rišt kǭrtõd mängs
kreicis kāršu spēlē
-
pabira
-
a)šķērsām, krusteniski
Pū u’m sa’ddõn rištä’bbiz i’ļ riek.
Koks ir pārkritis šķērsām pāri ceļam. -
b)krustām
Si’z attõ sūormõd rištä’bbiz, ku jumālt pǭlab.
Tad pirksti ir krustām, kad dievu lūdz.
-
apkopējs
-
kristības
-
uzkopšana
-
cilvēks
a’iliji rištīng
cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierārištīngt vȯ’dlõ
gaidīt cilvēkurištīngõks rõkāndõ
runāt ar cilvēkukakš rištīngt
divi cilvēkiro’vzt tu’lbõd
ļaudis nākKu sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ.
Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām.Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn.
Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna.Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl.
Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī.Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng.
Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks.Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg.
Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs.Sīe rištīngõn u’m kana pǟ.
Tam cilvēkam ir vistas galva.
-
cilvēkmīlestība
-
cilvēkbērns
-
cilvēcisks
-
cilvēkēdājs
-
cilvēka blusa(Pulex irritans)
-
cilvēka darbs
-
šķērskoks, šķērsbaļķis
-
a)krustām šķērsām
-
b)šķībi un greizi
-
krustceles
-
krusttēvs
-
krustmāte
-
kristietis
-
kristīgs
-
krusteniski
-
krustoties
radā nǟmiži, mis ātõ su’ggõnd, ristlõs lețkīelõn līvõ kīelkõks
rinda parādību, kas radušās, latviešu valodai krustojoties ar lībiešu valodu
-
krustu kaulsanat
-
krustianat
Rištlūd pȯ’ddõbõd.
Krusti sāp.
-
krustnagliņa
-
a)uzkopt, post
loudõ rīštõ
nokopt galdutu’bbõ rīštõ
uzkopt istabuRištīng rīštõb, u’m kie’vtõmõst.
Cilvēks tīra kaklu, jāklepo. -
b)tīrīt
lūnda rīštõ
tīrīt sniegu -
c)atklepoties, tīrīt kaklu
-
kristīt
lapstā rištõ
kristīt bērnuPäp rištūb.
Mācītājs krista.
-
a)grābt
ažād ulzõ rīštõ
sagrābt lietas -
b)postīt
Lēšõd rīštõbõd Līvõmǭdõ.
Lietuvieši posta Līvzemi.
-
pārmest krustu
Rištūb, ētab rištidi eņtš je’ddõ.
Pārmet krustu, met krustus sev priekšā.
-
krustām, šķērsām
rištõ ja pi’ddõz
krustām un šķērsāmrištõ i’ļļõ
šķērsām pāriikš ke’ž rištõ tuoiz pǟl
viena roka krustām pāri otrairištõ i’ļ takā
šķērsām pār takuSe riek lǟ’b i’ļ tuoiz riek rištõ i’ļļõ.
Šis ceļš iet krustām pāri otram ceļam.
-
kristīšanas baseins
-
vārds, kristītais vārds
-
kristāmtrauks
-
vārds, kristītais vārds
Mingi u’m tä’d rištõdni’m?
Kāds ir jūsu kristītais vārds?
-
Krusta pacelšanas diena, Debesbraukšanas diena
sūr rištpǟva
lielā Krusta pacelšanas dienaKim päuvõ je’dmõl sušpivḑi u’m rištpǟva.
Desmit dienas pirms Vasarsvētkiem ir Krusta pacelšanas diena.
-
šķērskoks, šķērsbaļķis
-
krustvārdu mīkla
-
krusta karš
Saksād pidīzt līvlizt vastõ rištsuo’ddõ.
Vācieši sarīkoja pret lībiešiem krusta karu.
-
jūrnieku mezglsmar
-
kristīgā ticība, kristietība
-
kristietis
