Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt
Es par maksu turēju sev cilvēku.

Ma pidāb jālgad vizās, kūjad.
Es turu kājas apģērbtas [~ ciet], sausas.

Mīez pidīz kibārt kä’dsõ.
Vīrs turēja cepuri rokā.

Ma pidāb sīe rõk eņtšõn.
Es paturēšu to sakāmo pie sevis.

Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ!
Turi savas acis un savas ausis vaļā!

Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)!
Turi savu muti (~ mēli)!

Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ.
Viņš paturēja mani savā acu priekšā.

Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ.
Viņai bija vīrieši, tāpēc staigāja dauzīdamās apkārt.

Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ.
Mēs turējām kādas četras cūkas.

Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā.
Es rūpējos par tevi kā par bērnu.

Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi.
Viņš valkā labas drēbes.

Ta pidīz pietāmiz pa pattõks.
Viņš uzskatīja melošanu par grēku.

Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks.
Jānis uzskatīja savu sievu par slinku.

Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ.
Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt.

Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’bvõi pi’ddõ.
Piemēsloja visas vietas, nespēj izturēt.

Ma pidāb si’n jūs vizās.
Es turos pie tevis.

Ma sai sāina jūsõ pi’ddõ.
Es varēju pie sienas pieturēties.

Sǟ’l rištīng pidāb, tigūb.
Tur cilvēks pieturas, atbalstās.

Ne’i lǟ’b pi’ddõz, ku mit ä’b vaņtõl si’n pǟlõ, agā lǟ’b pi’ddõz je’ddõ.
Tā iet garām, ka pat neskatās uz tevi, bet aiziet garām priekšā.

E. Vääri lǟ’b tulkõm autor ja kīel ki’zzimizõn pi’ddõz.
E. Vēri tulkojuma autora un valodas jautājumam paiet garām.

Ma lǟ’b si’nstõ pi’ddõz.
Es eju tev garām.

Amā lǟlam u’m pi’ddõz.
Pats grūtākais ir garām.

Se āiga u’m jõ pi’ddõz.
Tas laiks jau ir garām.

Ma u’m si’nstõ pi’ddõz.
Es esmu tev garām.

Tǟnda ī’ediz pi’ddõz kațki un rištõ kațki
To sagrieza gareniski pušu un šķērsām pušu.

Ne’i ku ǭ’dõd līntad pi’ddõzmīedõ randõ vie’nnõbõd viksāainizt sūod – vigād.
Kā taisnas lentas līdztekus jūrmalai stiepjas grīšļu purvi – vigas.