-
vien
Tulgõ pǟlõ!
Lai nāk vien!Vȯlkõ pǟlõ!
Lai ir vien!Pū’st i’g järāndz ja jelā pǟl!
Noslauki sviedrus un dzīvo vien!
-
virsū (virziens)
pǟlõ a’ilõ
uzbruktpǟlõ a’jjõ
plīties virsū, uzplītiespǟlõ īedõ
gūt virsroku [~ palikt virsū]pǟlõ pānda
uzliktpǟlõ sa’ddõ
uzbruktpǟlõ tikkõ
uzbāztiesKis sūrslõb, võib kītõ: „Ma ei pǟlõ”.
Kas lielās, var teikt: „Es guvu virsroku”.Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ, un uzreiz sīe lūomõn pǟlõ, käpādõks pǟlõ, ambõdõks vi’zzõ.
Kaķis vaktē, kad varēs brukt tam virsū, un uzreiz tam dzīvniekam virsū, ar ķepām virsū, ar zobiem ciet.
-
a)pāri
pǟlõ īedõ
palikt pāriIkš tīepǟva set pǟlõ ei.
Viena darbadiena tikai palika pāri.Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īend tūoitõgõst.
Atrada daudz to, kas bija palikuši pāri no ēdiena. -
b)virs
-
a)uz (virziens)
Pa’n lǭda pǟlõ!
Liec uz galda!Ta u’m mi’n pǟlõ kõ’zzi.
Viņš ir uz mani dusmīgs.Jegā nī’emõ pǟlõ tulāb vīž rištīngtõ.
Uz katru govi sanāk pieci cilvēki. -
b)pēc
Sīe pǟlõ Dumā vȯ’ļ ul.
Pēc tā Dumā bija traks. -
c)pēc
Tagānd pǟlõ lakā tä’m tagānd!
Pēc tam laizi viņam pakaļu.
-
virsū, uz; galā, cauri
-
uzbrukt
-
a)mākties virsū, dzīties virsū
-
b)piekasīties
-
palikt pāri, atlikt
-
uzbļaut
-
a)spiesties, spraukties, lauzties
-
b)uzbrukt
-
uzlūkot, uzmest skatu
-
atlieka
-
piedevām
-
uz virspuses, virspusē
Kui sadīz, si’z sadīz pǟlõpūolõ.
Kad krita, tad krita virspusē.
-
uzbrukums
-
uzbāzīgs
-
uz (vieta)