-
a)brūce, vāts
tõvā ǭ’v
dziļa brūcera’dļõ ǭ’võ
cirst brūciTä’m leja vȯ’ļ ǭ’võdõks kattõd.
Viņa miesa bija pārklāta brūcēm. -
b)ievainojums, savainojums
-
a)gods, cieņa
o’vvõ andõ
atdot godu, salutēto’vvõ ja rȭmõ maitsõ
godu un prieku izgaršoto’vkõks
kādam par goduo’vvõ nä’gțõ
parādīt goduäds mingizõn o’vvõ rikkõ
aizskart kāda goduo’vvõ võttõ
laupīt godu -
b)slava
-
skuja
-
plašs, ērts
ovār tubā
plaša istabaovār kǭrand
plašs pagalmsovār a’m
plati [vīriešu] svārkiovār nīt
plaša pļavaovārd ǭ’rõnd
ērtas drēbesovār jelāmi
ērta dzīve
-
vaļsirdīgs
-
pusvirus
le’b ovār jettõd uks
caur pusvirus atstātajām durvīm
-
publisks, zināms
Ta tǭ’b ī’ž ovāri vȱlda.
Viņš pats vēlas būt zināms.
-
plašāks, ērtāks
-
plašums, ērtums
-
atklātība
-
atklāti
-
publiskot
-
avots
rǭ’ ovāt
naudas avotsBūdnikā mäg kaņtš u’m ovāt.
Būdenes kalna malā ir avots.
-
goda lieta
-
skujkoku zari, skujas
Kūzõ o’vd kūjizt jarā ja nõ’ggõld pudīzt jarā.
Egles zari nokalta un skujas nokrita.
-
godalga, balva
-
godbijīgs
-
goda raksts
-
goda viesis
-
goda tiesa
-
godīgs
Ta u’m o’vli rištīng.
Viņš ir godīgs cilvēks.O’vli skuțk: salāndimizt ä’b salānd; mūndakõrd seļļizt skuțkīd ai’lõbõd polākõdõks, ja siedā ka ta ne’i ä’b a’il.
Godīga meitene: zagt nezog; reizēm tādas meitenes skraida ar puišiem, un tik ļoti arī viņa tā neskraida.
-
godīgi
Ku sa o’vlistiz peļūd eņtš leibõ.
Ja tu godīgi pelni savu maizi.
-
godīgums
-
goda vīrs
-
cieņas izrādīšana
-
a)ievainot
Ta ǭ’viz eņtšõn jālga.
Viņš ievainoja sev kāju.Ta ǭ’viz eņtš jālga.
Viņš ievainoja savu kāju. -
b)savainot
-
balva, apbalvojums
-
skujkoks
-
skujkoku sveķi
-
tronis, goda krēsls
-
skujkoka zars, skuja
-
medaļa
-
godavārds
Ānda mi’nnõn o’vsõnā!
Dod man godavārdu!
-
cienītājs
Ta u’m sūr rǭntõ o’vstiji.
Viņš ir liels grāmatu cienītājs.
-
cienīšana, godāšana
-
cienīt, godāt
Ta väggi o’vstiz eņtš va’nbiži.
Viņš ļoti cienīja savus vecākus.
-
a)pagodinošs
Se u’m o’vstõb je’ddõpanmi.
Tas ir pagodinošs priekšlikums. -
b)cienījams, godājams
-
cienīts, godāts
-
cieņa, gods
o’vstõkst sǭdõ
iemantot cieņu
-
goda zīme
-
cienīšana, godāšana
-
godkārīgs
-
godkārība
-
cienīt, godāt
-
a)pagodinošs
-
b)cienījams, godājams
-
cienīts, godāts
-
goda vārti
-
godājams
o’vvǟrtliz zirmiz pǟkõks mīez
vīrs ar godājamu sirmu galvu
-
skujains
-
a)godbijība
-
b)godība
-
godājams, cienījams
-
godīgs
o’vzliz jelāmizvīțõks
ar godīgu dzīvesveidu
-
tele
Õ’v u’m seļļi pūolka’zzõn.
Tele ir tāda pusizaugusi.
-
straume
kierdi õvā
ātra straumeTämpõ vȯ’ļ kangtõ õvā.
Šodien bija stipra straume.Lǭja lǟ’b perīņ õ’vvõ.
Laiva iet pa straumi.
-
aiznest ar straumi
-
pludināt
-
straume, plūdums
-
varavīksne
-
tele
-
a)plūst
Ve’ž õvūb.
Ūdens plūst. -
b)sūkties
Rīststõ õvūb ve’ž.
No trauka sūcas ūdens.Sūolve’ž õvūb le’b paņ ūrgõd.
Sālījums sūcas caur spaiņa gropēm.
