Vārdi
nōgõ
{nǭ’gõ}
lietvārds 118’
  • āda

    nǭ’gõ (~ nǭ’gidi) gērõ
    ģērēt ādu (~ ādas)

    nǭ’gõ tǭmiņtõ
    miecēt ādu

    nǭ’gõ vien’tõ
    stiept ādu ~ lāpīt slinkumu

    eņtš nǭ’gõ vȯidõ
    sargāt savu ādu

    kas või nǭ’gõst ulzõ pu’ggõ
    līst vai no ādas ārā

    Pǭļaz nǭ’gõ pidāb lūd ku’bsõ.
    Plika āda satur kaulus kopā.

    Kengšepād vie’ntizt nǭ’gõ lāista pǟl.
    Kurpnieki stiepa ādu uz liestes.

    Ma āndab tä’mmõn nǭ’gõ pǟlõ.
    Es sadodu viņam pa ādu.

    Ma tī’eb tä’m nǭ’gõ tuļīzõks.
    Es sakuru viņam pirti [~ pataisu viņa ādu karstu].

    Nǭ’gõ vie’ntimi u’m lāškantimi.
    Slinkuma lāpīšana [~ ādas stiepšana] ir slinkošana.

    Nǭ’gõ võtāb jarā.
    Āda tiek noņemta.